Albuma “Viens” koncertturnejas rudens sesija atšķirsies no tā, ko klausītāji dzirdēja pavasarī? 0
Noteikti. Programma ir apaugusi ar daudzām jaunām lietām no ārzemju ceļojumiem. Amerikas Lielais kanjons – skats tik iespaidīgs, ka, atbraucot mājās, uzreiz rosījās kaut kādas idejas. Milzīgu iespaidu atstāja tikko izlasītā Jāņa Joņeva grāmata “Jelgava 94”. Arī man kādreiz bija gari mati un ādas bikses, arī es esmu klausījies smago mūziku. Ne velti spēlēju rokgrupā “Z-Scars”.
Dona koncertos droši vien visam jānotiek stingri pēc plāna un improvizācijām nav vietas. Kā tavs radošais gars pieņem šādu kārtību?
Spēlējot ar Donu, kurš ir arī mans ilggadējs draugs – spēlējam kopā vairāk nekā desmit gadus –, esmu pavisam citā lauciņā, un arī tas man ir ļoti mīļš. Jā, ir pavisam cita lieta uzkāpt uz skatuves un spēlēt desmit vai vairāk tūkstošiem cilvēku. Atbildība ir liela, jo cilvēki zina katru noti. Ar spriedzi tikt galā palīdz pieradums un apziņa, ka šī ir daļa no manas dzīves, turklāt tur esmu viens no daudziem. Citādi ir tad, kad esmu viens pret publiku – ne velti tā sauc arī manu koncerttūri –, būtībā esi kails šo cilvēku priekšā. Pirms solokoncertiem ne reizi nebiju spēlējis pilnu soloprogrammu. Kad iedomājos, ka tur sēž pilna zāle cilvēku, kas nopirkuši biļeti uz manu koncertu, un man tagad ir jāiet ārā, bija traki. Tomēr uztraukums pāriet brīdī, kad sāku spēlēt.
Trīs dažādu paaudžu un muzikālo interešu personības esat satikušies arī ģitāru trio, kur muzicē kopā ar Aivaru Hermani un Kasparu Zemīti.
Sākumā bijām domājuši uztaisīt tikai vienu koncertu blūza festivālā Siguldā, bet nu esam nospēlējuši daudz tādu koncertu. Tas, ko tur darām, ir absolūti brīvā formā.
Vai, atskaņojot instrumentālu mūziku, tev nepietrūkst teksta, sevišķi, ja interpretē dziesmas, kam oriģinālā ir vārdi?
Zini – nē! Vārdus var arī izspēlēt. Kad veidoju aranžējumus, izlasu skaņdarba tapšanas vēsturi, autora paša izteikumus par komponēšanas procesu. Tāds izaicinājums bija bundzinieka Viļņa Krieviņa “Meitenei kafejnīcā” – viņš sacerējis tik skaistu melodija, kam līdzās Austras Skujiņas dzeja, rakstīta tajā pašā gadā, kad dzejniece aizgāja aizsaulē. Centos to visu iedzīvināt mūzikā bez vārdiem, un, manuprāt, šai mūzikai jau ir cita pievienotā vērtība.
Redzi sevi pēc, teiksim, desmit gadiem?
Noteikti būšu Latvijā, noteikti – mūzikā. Kas zina, varbūt būs arī ģimene, bet tas nav paredzams. Ceru, ka man izdosies realizēt vistrakākās idejas, un, protams, gribu turpināt iet dziļumā.
KAS, KUR, KAD?
* Akustisko ģitāru trio (M. Auziņš, A. Hermanis, K. Zemītis): 6.09. Mūzikas namā “Daile”.
* Daumanta Kalniņa kvinteta koncertprogramma “Sirds prieks” ar Friča Bārdas dzeju: 1.10. Vidzemes koncertzālē “Cēsis”; 7., 8. 10. un 23.11. Mūzikas namā “Daile”; 4.11. koncertzālē “Valmiera”.
* Solo koncerttūre “Viens”: 23.09. Kuldīgas kultūras namā; 30.09. Rēzeknē koncertzālē “Gors”; 20.10. Saldus Mūzikas un mākslas skolā; 25.10. Mūzikas namā “Daile”; 10.11. Vidzemes koncertzālē “Cēsis”; 7.12. Liepājā koncertzālē “Lielais dzintars”.
