Blīvi, smagi, izturīgi 0
Koksnes polimēra kompozītdēļi ir radīti kā alternatīva dabiskajiem, jo pat osis un ozols ar gadiem cieš vides ietekmē, par priedi un egli nemaz nerunājot. Mākslīgi radītais materiāls nesamirkst, nemaina izmērus, neplaisā, nepelē, neslīd, tam nav zaru vietu un negluduma skabargu. Aizkrauklē ražotajam izmanto vietējās kokskaidu (priedes vai alkšņa) granulas – 45%, beļģu polietilēna granulas – arī 45%, vēl saistvielas (krītu kā sausajiem maisījumiem) un krāsvielas (pigmentus kā ūdens emulsijām), ko augstā temperatūrā polimerizējot sakausē vajadzīgajos izstrādājumos. Tehnoloģija šajos gados ir apgūta perfekti: vispirms polietilēnu sajauc ar pigmentu un pievieno stabilizētāju UV staru ietekmes mazināšanai, tad pieber maksimāli sausu koksni, lai mazāk izdalītos kondensāts (atlikušais mitrums iztvaiko ražošanas procesā), un saistvielas, visu precīzi dozējot, un visbeidzot veidnēs notur vairāk nekā +200 °C temperatūrā. Šāds dēlis iznāk pasaulē piecas reizes blīvāks nekā līdzīga biezuma dabiskais analogs, arī daudz smagāks (135 mm platais terasei sver 2,2 kg/m), kaut gan tajā, nekaitējot izturībai, izejvielu ekonomijas labad iestrādāti speciāli vēdināšanas kanāli.
Aizdomīgākais šajā izejvielu kompānijā, protams, ir polietilēns. Cik lielā mērā var runāt par dabiskumu, ja materiālam klāt tik daudz plastmasas? Un tomēr šis ir tā sauktais primārais, nevis sekundārais (otrreiz granulās pārstrādātais), turklāt pārtikai domātais HDPE jeb zemā spiedienā iegūtais augsta blīvuma polietilēns, ko izmanto arī produktu uzglabāšanas traukiem un iesaiņojuma plēvēm. Zaļi domājošie pret šo ķīmiju īpašus iebildumus neceļ, jo, raugi, tam sadegot, rodas tikai oglekļa dioksīds un ūdens, nevis arī indīgie dioksīni un hlora savienojumi kā citām plastmasām.
Koksnes polimēra kompozītdēļus ražo dažādās krāsās, tie noder visur, kur nepieciešams mūžīgs, sevišķi drošs un videi draudzīgs materiāls, proti, tur, kur dabiskais koks ilgi nekalpo agresīvās vides dēļ, tostarp jūras vai hlorēta ūdens ietekmē. Vai uz privātmājas terases tie izdzīvos solītos 50 gadus? Pārbaudīt to vēl nav bijis iespējams, taču augstā mitruma un nodiluma izturība, imunitāte pret puvi, dažādām sēnēm un kukaiņiem liek domāt, ka šis termiņš nav gluži no zila gaisa grābts.
Lielāks projekts nav lēts prieks – terasei aptuveni ar 50 eiro kvadrātmetrā jārēķinās, jo vajadzīgas arī pamatnes lāgas, dekoratīvās perimetra līstes, savienojošie stiprinājumi vairākās versijās, ieskaitot metāla skrūves. Plus vēl transports un uzstādīšana, kam pakalpojuma cena sākas no 10 eiro kvadrātmetrā, jo it bieži objektā nepieciešams izveidot speciālus pamatus, ierakt atbalsta blokus vai pat skrūvēt pāļus, uz kuriem var montēt jauno klājumu. Šādos apstākļos saimniekam vēl aktuālāks kļūst jautājums: vai vispār vērts tik skarbi tērēties?
Normunds Flaksis piekrīt, ka impregnēta priede terasei izmaksā trīsreiz lētāk, par šo naudu virsmu varot noklāt pat ar granīta plātnēm. Un tomēr atvēlētajā laikā dabiskā koka segums, lai cik rūpīgi kopts un uzturēts, īpašniekam vismaz trīsreiz būs jānomaina, papildus tērējot kaut vai tikai savu laiku un darbu. Viss atkarīgs, cik tālu skatāmies…
Iespējams, tikai lielo izmaksu dēļ pagaidām šī produkcija lielākoties ir pieprasīta ārzemēs. Tikmēr pie mums radušās jaunas, interesantas un varbūt taupīgākas materiāla izmantošanas iespējas: ēku fasādēm un žogiem, dārza mēbelēm, pat puķu un smilšu kastēm. Ir ko padomāt un rēķināt!
