Mūžīgie dēļi. Kur noder koksnes kompozītmateriāli? 0
Koksnes polimēra dēļu tirgū jaušama stipra drūzmēšanās: pavasara būvniecības izstādē Ķīpsalā šo materiālu jau piedāvāja vairāki šķietami nopietni uzņēmumi. Visnecilāk tos eksponēja SIA “terasem.lv”, kas savas informācijas lapiņas bija atstājusi kopējā stendā vestibilā. Uz ko tā var cerēt?
– Ir vismaz septiņas izstādes, kur iederas mūsu produkcija, taču neredzam lielu jēgu tajās piedalīties, – stāsta SIA “terasem.lv” vadītājs Normunds Flaksis, – tāpat kā varītēm piedāvāt šos dēļus būvmateriālu lielveikaliem. Modernais cilvēks visu meklē internetā, bet tur mūs daudzās valodās viegli sameklēt. Toties kopēju valodu vienkāršāk atrast tad, kad tiekas vaigu vaigā. Pagaidām izdodas, taču cīņa par katru klientu, protams, ir smaga.
Tāda, lūk, pārdošanas stratēģija!
Vieta zem saules
Šķiet, “terasem.lv” savā materiālu segmentā jūtas visai droši. Konkurentu spiediens tomēr ir milzīgs – tirgū cieņā ir vācieši, kas ražo pat attiecīgās tehnoloģiskās iekārtas, tur ieradušies arī ambiciozi lietuvieši, kuri uzcēluši modernu rūpnīcu, un neiztrūkst visur esošo ķīniešu ar tradicionāli pievilcīgajām cenām. Patiesībā viņu dēļiem neesot ne vainas, tikai komponenti specifiski – palmu koksne, rīsu milti, otrreiz pārstrādāta plastmasa. Ideja materiālam taču pavisam cita…
Normunds Flaksis uzņēmuma preci pozicionē kā ekoloģiski tīru produkciju, kam ne augstā, ne zemā temperatūrā nav kaitīgu izgarojumu. Ar garantiju! Viņš zina, ko runā, jo paši jau astoņus gadus to arī izgatavo, turklāt vienīgie Latvijā, lai gan esot vēl kolēģi, kuri eksistē tikai virtuālajā vidē. Aizkrauklē izveidota ražotne, kur seši darbinieki gadā izpresē ap 80 tūkstošu kvadrātmetru terases, fasādes un žoga dēļu un to komplektējošos elementus. Tikai aptuveni 20% apjoma paliek tepat, viss pārējais – eksportam, tostarp uz Skandināviju, pirmām kārtām uz Norvēģiju, kur vides draugu prasības sevišķi kaprīzas. Rīgā “terasem.lv” ir tikai neliels birojs, kur uzklausa klientus, piedāvājot pilnu pakalpojumu spektru – no projektēšanas līdz montāžai.
Lielveikalā parastos koka dēļus piedāvā dažos noteiktos garumos, lai pircējs izvēlas sev piemērotāko, kam mazāk aiziet atgriezumos. Šajā brīdī Normunds Flaksis izvelk no piedurknes savu trumpja dūzi – izgatavosim, kādus vajag, turklāt bez papildu maksas! Iekārtas ļauj izpresēt līdz 10 m garus, bet tās var iestatīt, lai iznāktu arī 3,74 m vai 8,17 m. Tas nozīmē, ka klients saņem materiālu komplektu, kuru atliek vien uzstādīt. Ja preci pērk par pilnu cenu – dēļi maksā aptuveni 35 eiro kvadrātmetrā (pastāv gan seši atlaižu līmeņi atkarībā no apjoma) –, ietaupījums ir vairāk vai mazāk būtisks, jo sliktākajā gadījumā atgriezumos var zust pat trešdaļa materiāla, par darbu un laiku pat nerunājot.
Uzņēmums savu reputāciju uztur ar labu servisu, jau projekta stadijā izkalkulējot optimālu materiāla izlietojumu. Turklāt runa nav tikai par lieliem objektiem, kur uzreiz vajag automašīnas lielkravu (1200 m2), bet arī par necilu terasi pie privātmājas vai žoga posmu ielas pusē.
– Produkcija nav nedz dārga, nedz lēta, un mēs nevienam arī pārāk neklanāmies, jo savu potenciālu apzināmies, – spriež Normunds Flaksis.
