Bēdu vēstnesis 5
Bet Ahasvērus nav vienīgais klaiņātājs zemes virsū. Mitoloģijas speciālisti zina vēl vismaz divus līdzīgus personāžus: Mežonīgais mednieks un Klīstošais holandietis. Visas trīs šīs leģendas apvieno ne tikai tas, ka to personāži uz zemes mīt mūžīgi (līdz pastarajai tiesai), bet arī tas, ka viņu parādīšanās saistīta ar kādām dabas kataklizmām, kariem vai slimībām. Eiropā Ahasvērs bieži manīts tieši pirms kara vai mēra epidēmijas sākuma. Piemēram, izšķirošajā krustnešu un saracēņu kaujā viens no templiešiem nakts sardzes laikā pēkšņi saticis kādu mūku skrandainā apģērbā, kurš viņam jautājis, vai tas savukārt nav redzējis cilvēku, kurš nes krustu. Un tā bijusi ļauna zīme, jo šajā kaujā krustneši ne tikai cieta zaudējumu, bet arī uz visiem laikiem zaudēja Dzīvības krustu, pie kura esot bijis piesists viņu pestītājs.
Ir kāds pietiekami interesants gadījums, kas skar mūsdienas. Viens no Hitlera vērmahta virsniekiem Frīdrihs Šrāders, iekļuvis tā dēvētajā Staļingradas katlā, pārdzīvojis gūstu un atgriezies mājās, vēlāk atcerējās, ka reiz uz nopratināšanu pie viņa atvests cilvēks, kurš aizbēdzis no padomju gūsta. Viņa sejā bijušas redzamas apsaldējuma pēdas, mati izauguši ļoti gari, saraustīta un grūti saprotama runa. Vienīgais, ko atcerējies virsnieks, bija tas, ka šis cilvēks runājis par kaut kādu krustu un ka viņam esot jāatrod tas, kurš to nes. Neko jēdzīgāku no gūstekņa neuzzinājis, virsnieks licis viņu no rīta nošaut. Taču gūsteknim izdevies izbēgt. Tieši tajā dienā vācu karaspēks nokļuva aplenkumā…
Sliktais vārds
Līdz mūsu dienām Ahasvēra vārds pakāpeniski kļuva par apzīmējumu nešķīstam cilvēkam, kurš piekopj nekārtīgu dzīvesveidu, kuram nav nekādu sakarīgu nākotnes plānu. Vai arī tas ir cilvēks, kurš pats savas vainas dēļ iedzīvojies lielās problēmās, kuras ļoti grūti atrisināt. Interesanti, ka mūsdienu psihiatrijā ir tāds jēdziens “Ahasvēra sindroms”, kas parasti raksturīgs narkomāniem, kuri lielās devās lieto spēcīgas iedarbības medikamentus. Un, lai iegūtu tādus medikamentus, viņi mēdz iemantot medicīnas darbinieku labvēlību, izdomājot savas smagās slimības iespējami krāsaināku vēsturi.
Leģenda par Ahasvēru pietiekami spēcīgi iespaidojusi kristiešu kultūru, taču no mistiska personāža šis tēls pakāpeniski pārvērties arī par dažādu parunu un anekdošu varoni. Tiesa, joprojām ikviens joks par Mūžīgo žīdu ticīgajiem ļautiņiem var būt arī pietiekami bīstams – sak, ja nu pēkšņi kaut kur ielas vidū vai pārpildītā lielveikalā satiekam kādu savādu personu, kura drūmi pajautā: “Vai kaut kur jau nenāk cilvēks ar krustu?”
