Bulciņu pārdevējs 15
Sadzīvot ar Ulda vājībām bija grūti gan viņa kolēģiem, gan ģimenes locekļiem. Pūcītis bija precējies ar Rīgas kinostudijas darbinieci Irinu Poselanovu, kas laida pasaulē viņa meitu Milenu. Tomēr sieva nespēja izturēt Pūcīša vētraino dzīvesveidu, un attiecības izjuka. Otrā sieva Olīvija ievēroja Pūcīti izrādē “Ivanovs”, kas tika spēlēta Jaunatnes teātrī; vēlāk nejauši satikušies kādā kompānijā un palika kopā.
Kad sākās juku laiki un Uldim samazinājās darba apjoms teātrī, viņš nolēma doties palīgā Olīvijai un sāka tirgot smalkmaizītes Āgenskalna tirgū. Tas nebija viegls darbs, par ko liecina fragmenti no Pūcīša dienasgrāmatas: “Visu dienu tirgū. Vājprātīgs bulku kvantums. Pa starpām murmuļoju tekstu, jo rītvakar Lorenco (loma Dailes teātra “Romeo un Džuljetā”).” Uldis nebija lepns un labprāt aprunājās ar pircējiem. “Ļauju pircējiem ticēt visam, ko paši izfantazē. Ja prasa, vai pats arī cepu tās smalkmaizītes, saku – jā. Izdodoties gan. “Nu ko,” saku, “talanti atklājas pamazām.””
“Periodā, kad gāja ļoti grūti, Uldis atnāca un teica – man piedāvā filmēties desu reklāmā. Kā tu domā? Atbildēju – zini, ja tu esi bijis Edgars, tu nevari reklamēt desas, kaut tev maksātu miljonu! Reņģes mums ir? Ir! Cepsim un ēdīsim!” savulaik žurnālam “Patiesā Dzīve” stāstīja Olīvija. Atgriešanos teātra apritē apgrūtināja vājuma brīži, kas Uldim ik pa laikam uznāca. “Nu tā bedre bija dziļa jo dziļa. Olīvija saka, ka divas nedēļas. Var jau būt, ka tā. Nedēļu nebiju uz mēģinājumiem,” vēsta viens no ierakstiem dienasgrāmatā.
Karjeras otrajā pusē Pūcītis izmēģināja spēkus arī režisora amatā, un ar labiem panākumiem, jo viņa veidotā TV filma “Izpostītā ligzda” saņēma “Lielā Kristapa” balvu kā labākā spēlfilma. Viņš sapņoja iestudēt vai nofilmēt arī citas latviešu literatūras pērles: “Staburaga bērnus”, “Indrānus”, Alfreda Dziļuma romānu “Viršu druvas”. Taču šīs idejas neguva teātra un TV priekšnieku atsaucību, tādēļ Uldis pamazām ieslīga depresijā. “Sēžu mājās. Pa TV viens kretīns bez balss ļodzīdamies dzied “Tu esi alumīnija cūka”. Dikti jau tālu nonākuši. Vai arī es esmu palicis vecs, sagrabējis vecis. Nīgrs uz visu pasauli,” viņš rakstīja savā dienasgrāmatā.
Būtu lepojies ar Ernestu
“Pēdējie gadi bija ļoti grūti, jo Uldim bija grūti pieņemt to, kas notika valstī,” stāsta Olīvija. “Šo laiku, kurā mēs tagad dzīvojam, viņš vispār nevarētu pieņemt. Vienīgais, kas viņu priecētu, būtu mazdēla Ernesta panākumi tenisā; ļoti žēl, ka viņš to nesagaidīja.” Laikabiedri atceras, ka Uldis ļoti mīlējis meitu Milenu, kas arī izvēlējās aktrises profesiju, un mazdēlu Ernestu Gulbi, kurš kļuvis par visā pasaulē pazīstamu tenisistu. “2. septembris. Ernestam otrā skolas diena. 30. augustā biju ciemos sakarā ar viņa 9 gadiem. Lielāks izaudzis un tāds prātīgs un mīlīgs liekas. Dabūjis 1. vietu savā vecuma grupā iekš tenisa. Angļu valodu mācoties,” rakstīja lepnais vectēvs. Ernests pirms dažiem gadiem intervijā LTV atzina: “Man ir ļoti žēl, ka neesmu vairāk iepazinis savu vectēvu, jo šķiet, ka raksturs un domāšanas veids mums ir ļoti līdzīgs. Kad cilvēki par viņu stāsta, es saskatu daudzas rakstura īpašības, ko redzu sevī.”
Ernestam bija 12 gadi, kad 2000. gada decembrī Uldis Pūcītis aizgāja mūžībā. Aktiera atraitne Olīvija kopš tā laika teātri apmeklē nelabprāt; vienīgi noskatās izrādes, ko parāda TV. “Man ļoti patika Nacionālā teātra “Osedžas zeme”; domāju, ka Lolita Cauka galvenajā lomā bija pat labāka par Merilu Strīpu šīs lugas ekranizējumā Holivudā.” Arī jaunas attiecības pēc Ulda nāves Olīvija nav centusies veidot. “Būtu šausmīgi grūti, ja man ar vīrieti nebūtu par ko runāt. Ja viņam būtu tikai trīs intereses: alus, televizors un mašīnas.” Savulaik ar Uldi viņa varēja pārrunāt jaunumus teātrī, literatūrā, kino, tādēļ latiņa ir pacelta ļoti augstu. “Esmu laimīga, ka man bija iespēja kopā ar Uldi pavadīt viņa dzīves pēdējo nogriezni.”
Uldis Pūcītis, aktieris
Dzimis 1937. gada 15. aprīlī Rankas pagastā
Absolvējis Rīgas pedagoģisko skolu, neilgu laiku strādājis par skolotāju
1960. gadā absolvējis Konservatorijas Teātra fakultāti; strādājis Liepājas, Dailes un Jaunatnes teātros
Spilgtākās lomas teātrī: Lāčplēsis “Ugunī un naktī” (1965), Pičs “Motociklā” (1967), titullloma “Ivanovā” (1975), titulloma “Pērā Gintā” (1979), Dzejnieks “Mūžības skartajos” (1987); kino: Edgars “Purva bridējā” (1966), Cēzars Kalniņš “Elpojiet dziļi!” (1967); režisors un scenārija autors TV filmai “Izpostītā ligzda” (1998)
Pirmā laulība ar Irinu Poselanovu, meita Milena Gulbe, mazdēls Ernests Gulbis; otrā laulība ar Olīviju Pūcīti
Miris 2000. gada 14. decembrī, apbedīts Meža kapos
