Mūžīgais dumpinieks. Uldim Pūcītim – 80 15
Latvijas teātra un kino vēsturē ir tikai pāris aktieru, kas talanta ziņā varētu līdzināties Uldim Pūcītim. Milzīgs talants gan nāca komplektā ar lielām vājībām, un Uldis jau sen vairs nav mūsu vidū. 15. aprīlī viņam apritētu 80 gadu jubileja.
Savulaik māte Anna par “Purva bridēja” Edgara lomu teikusi Uldim: “Tāds tu esi dzīvē. Tev nekas nav jātēlo.” Pūcītim vispār nepatika tēlot, ar pārgrieztu ģīmi atveidot sava tēla ciešanas un pārdzīvojumus. Pūcītis vienmēr bija viņš pats: vīrišķīgs, atklāts, iekšēju konfliktu plosīts.
“Visu mūžu viņš necieta liekulību, melus, izlikšanos,” grāmatā par Uldi Pūcīti atceras viņa kolēģis un draugs Āris Rozentāls. “Toreizējā iekārta viņam bija kā “bullim sarkans lupats”. Visa viņa darbība teātrī padomju laikā bija balstīta uz protestu, uz iekšēju un arī ārēju protestu. Viņš bija varonis protestētājs, dumpinieks. Viņš bija edgariskākais no Edgariem, ko esmu sastapis. Tāpēc viņš tik lielu iespaidu atstāja filmā, jo tā bija viņa būtība, ko viņš tur spēlē.”
Vēl viena tāda mūža loma, kurā Pūcītis varēja ielikt savus pārdzīvojumus, bija Pērs Gints, ko viņam gan sanāca nospēlēt salīdzinoši vēlu, jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Teātra kritiķis Gunnars Treimanis sprieda, ka “Pērs Gints bija paša aktiera grēksūdze, izmisums par velti vadītām dienām un tomēr mūžīgām slāpēm pēc kodola, harmonijas, pamatvirziena, ko līdz mūža galam neatrast”.
