Leģendārais grāfs Kaliostro bija konkrēts cilvēks, bet par viņu jau grāfa dzīves laikā mēļoja, ka viņš zinot ja ne gluži mūžīgas, tad katrā ziņā ļoti ilgas jaunības noslēpumu. Viņa sieva Lorence savos 40 ar astīti gados izskatījusies apbrīnojami jauna, turklāt pat nemaz nav noliegusi, ka tas tā esot, pateicoties viņas vīram. 0
Zināms, ka grāfs piedzimis 1743., bet nomiris 1795. gadā, beidzot dzīvi kristiešu noziedzīgās inkvizīcijas moku kambaros. Atbilstoši tā laika likumiem visus noslēpumainā grāfa dokumentus sadedzināja – kā nešķīsto spēku apliecinājumu. Tomēr šo un to, izrādās, Vatikāns saglabājis. Piemēram, kādas “Reģenerācijas pēc Kaliostro” receptes kopiju. Tiesa, tajā gan aprakstīts tikai 40 dienas ilgs process (drudzis, nepārtraukts miegs, matu un zobu izkrišana un to vietā pilnībā jaunu izaugšana un tamlīdzīgi), nevis kādu tabletīšu izgatavošanas recepte. Saglabājies arī inkvizitoru pierakstīts paša grāfa stāstījums par to, ka viņš apmeklējis grāfu Senžermēnu, kuram bija tāda pati slava kā Kaliostro, un pie viņa redzējis trauku, kurā saimnieks uzglabājis savu noslēpumaino nemirstības eliksīru.
Bet vislabāk šīs intrigas būtību ilustrē kāds gadījums Drēzdenē. Kāds jautājis grāfa kučierim, sak, vai patiešām Senžermēnam ir 400 gadu. Kučieris atbildējis, ka precīzi nezinot, taču to 130 gadu laikā, kurus viņš kalpojot, kungs faktiski nemaz neesot mainījies. Katrā ziņā Senžermēna laikabiedrus ārkārtīgi pārsteidza tik detalizēta viņa dažādu pagātnes notikumu detaļu pārzināšana, kāda varētu piemist tikai vistiešākajam notikumu aculieciniekam. Jau ievērojami novecojuši cilvēki viņu acumirklī atpazinuši, apgalvojot, ka viņš izskatās tieši tāpat kā viņu jaunības laikā, nenieka neesot novecojis. Turklāt neskaitāmi aculiecinieki apgalvojuši, ka pēc viņa nāves 1784. gadā vēl vairākkārt sastapuši nelaiķi un pat kārtojuši ar viņu darījumus. Piemēram, pēdējo reizi viņš esot redzēts Parīzē 1939. gada ziemā… Ar ko tad šis sižets atšķiras no Bībeles leģendām par ilgo dzīvošanu?
