Mūžībā devusies tēlniece Inese Krūmiņa 0
2021. gada 18. aprīlī mūžībā ir devusies tēlniece Inese Krūmiņa, informē Latvijas Mākslinieku savienība.
Inese Krūmiņa 1958. gadā beigusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) ar diplomdarbu “Vasara” (ģipsis, 180x125x85 cm), vadītājs Teodors Zaļkalns (1876-1972). LMA I.Krūmiņa apguvusi veidošanas prasmes pie nozīmīgiem pasniedzējiem, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Zemdegas (1894-1963).
Pēc studijām LMA māksliniece LMS norīkojumā devās radošajā komandējumā uz Palangu (Lietuva), kur veidoja vairākus portretus, kompozīciju skices, kuras eksponējot, ieguva iespēju kļūt par LMS biedres kandidāti. 1959. gadā Inese Krūmiņa kļuva par LMS biedres kandidāti tēlniecības sekcijā ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera, Vandas Zēvaldes (1922-1997) rekomendācijām. LMS Inese Krūmiņa tika uzņemta 1962. gadā un rekomendācijas izsniedza tēlnieki Egons Zvirbulis (1907-1986), Lilija Līce (1913-1991), Guna Zvaigznīte.
Izstādēs Inese Krūmiņa piedalās kopš 1958. gada. Tēlnieces darbiem raksturīga skaidra kompozīcijas uzbūve un reālistiskas formas stilizācija. Daiļrades sākumā māksliniece atbilstoši laikmeta prasībām veidoja mazās formas darbus – figurālās kompozīcijas un portretus: “Vecmāmiņa” (bronza, granīts, 1957), “Staburaga bērni” (ģipsis, 1958), “Valda” (ģipsis, koks, 1958), “Igauņu tēlnieka E.Viesa portrets” (bronza, 1959), “Zēna portrets” (ģipsis, 1959), “Nopelniem bagātā sporta meistara Jāņa Krūmiņa portrets” (ģipsis, 1960), “Rakaris” (ģipsis, 1960), “Septiņgades talciniece” (terakota, 1961, eksponēts Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija)).
Inese Krūmiņa sadarbībā ar LMS Mākslas fonda Lietišķi dekoratīvo kombinātu “Māksla” adījusi monumentālās tēlniecības darbus: piemineklis nacionālās atmodas dzejniekam Andrejam Pumpuram (arhitekts Valdis Kalniņš (1932-1984), vara kalums, granīts, Daugavpils; uzstādīts, atzīmējot A.Pumpura 125. jubileju, 1966), piemineklis ārstam, publicistam Paulam Daugem (arhitekts Uldis Berķis (1940-1990), bronza, kapars, granīts, Sauka, 1972), komunistam, PSRS VDK darbiniekam Jēkabam Petersam (bronza, granīts, Komunāru laukuma Varoņu aleja, 1977, tag. Esplanāde, Rīga; demontēts 1993), Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriālā ansambļa centrālais tēls – tēlaina trīsfigūru kompozīcija (tēlniece Arta Dumpe, arhitekte Karīna Daujāte (1926-1995), kapara kalums, granīts, Balvi, 1979). I.Krūmiņas darbu izstrādē kā metālmākslinieks piedalījies mākslinieces dzīvesbiedrs, Latvijas sporta izcilība, basketbolists Jānis Krūmiņš (1930-1994).
1981. gadā Inese Krūmiņa apbalvota ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda rakstu par ieguldījumu latviešu tēlniecībā. Ieguvusi arī prēmiju par konkursa darbu – Bertas Rūmnieces kapa pieminekļa projektu.
Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Ineses Krūmiņas tuviniekiem un kolēģiem.
