Foto: Ieva Lūka/LETA

Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits.

Lasītākie

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

TESTS. Šis tiek dēvēts par pasaulē vieglāko testu, bet tikai retais var atbildēt ar 100% precizitāti

“Uz interviju pat neuzaicināja…” Pieredzējis, 45 gadus vecs vīrietis netiek pieņemts darbā, jo ir par vecu

Lasīt citas ziņas

Prezidents uzsvēra, ka Rikards ar skaidro valstisko redzējumu devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā.

Rikards dzimis 1942.gada 15.decembrī Rīgā. 1966.gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūtu. No 1966. līdz 1981.gadam viņš strādājis Polimēru mehāniskas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku.

Skrastiņa šoks, Krilova spēcīgā runa, kritiķis Kivičs un “Zelta Mikrofona” balagāns… Cilvēki runā par “Lielo Kristapu”

Kokteilis

VIDEO. “Lādiņi ir dārgi, un tos parasti netērē uz viensētām…” Baiba Sipeniece-Gavare stāsta par vietu, kurp brauks X stundā. Ko par to saka Rajevs?

Veselam

Belēvičs: Kurš nesīs atbildību, ja zāļu nepieejamības dēļ nomirs bērns?!

1970.gadā Rīgā viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Vēlāk bija Rīgas Politehniskā institūta Materiālu pretestības katedras docents. 1983.gadā Maskavas Elektronikas mašīnbūves institūtā aizstāvēja tehnisko zinātņu doktora grādu, vēlāk bija Materiālu stiprības katedras profesors.

No 1994.gada Rikards bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes profesors. Savukārt no 2001.gada viņš bija RTU Materiālu un konstrukciju institūta direktors.

Rikards bijis arī viens no Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas dibinātājiem.

1996.gadā viņš saņēmis Fridriha Candera balvu par pētījumiem kompozītu materiālu mehānikā, savukārt gadu vēlāk – Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi par nopelniem zinātniskajā darbā.

• In memoriam