Mūžībā devies latviešu zinātnieks un bioloģijas doktors Alfreds Ripa 0
25.decembrī 85 gadu vecumā mūžībā aizgājis Latvijas emeritētais zinātnieks, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, bioloģijas doktors Alfreds Ripa, aģentūru LETA informēja Nacionālā botāniskā dārza izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Zane Rašmane.
Ripa dzimis 1936.gadā Talsu apriņķa Dzedru ciemā. Pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma pabeigšanas 1956.gadā sekoja studijas Mičurina Augļkopības-dārzeņkopības institūtā Ļeņingradā. Pēc institūta absolvēšanas 1961.gadā jaunais speciālists sācis strādāt Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijā, bet jau 1962.gadā iestājies LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta aspirantūrā, un pēc tās pabeigšanas turpinājis strādāt Bioloģijas institūtā Salaspilī par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, pētot perspektīvas lopbarības kultūras. Studijas un pētnieciskais darbs vainagojies ar kandidāta disertāciju “Dažu pākšaugu veģetatīvo daļu aminoskābju un olbaltumvielu raksturojums”, kuru veiksmīgi aizstāv 1967.gadā.
Tam sekoja enerģiskā jaunā zinātnieka ražīgākais darba posms – 1958.gadā viņš sāk strādāt jaundibinātajā Zinātņu Akadēmijas (vēlāk – Nacionālajā) Botāniskajā dārzā, kur arī darbojas turpmākos 60 gadus, sākumā – par direktora vietnieku zinātniskajā darbā, bet kopš 1977.gada – par pārtikas augu laboratorijas vadītāju. Laboratorija kļuva par sektoru, vēlāk – par Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļu, bet bieži vien gan dārzā, gan ārpus tā to dēvēja vienkārši par Ripas nodaļu.
Ripas vadībā ir izveidota ārstniecības, tehnisko, lopbarības augu, un īpaši plaša – ogulāju kolekcija: izmēģinātas Latvijai jaunas kultūras – lielogu dzērvenes, augstās zilenes, brūklenes, zilie sausserži, smiltsērkšķi, aktinīdijas, irbenes. Nodaļā izstrādātas to audzēšanas metodes, novērtētas šķirnes, kas savairotas un ieviestas ražošanā, ka arī izveidotas jaunas, vietējiem apstākļiem piemērotākas lielogu dzērveņu, augsto zileņu, brūkleņu, smiltsērkšķu un sausseržu formas.
Ripa ir 13 grāmatu, 80 zinātnisko un teju 300 populārzinātnisko rakstu autors. Viņš piedalījās daudzās padomēs un komisijās – savvaļas ogulāju, meža nekoksnes resursu, ogu kultūru selekcijas un šķirņu novērtēšanas, kā arī bija ilggadīgais Botāniskā dārza Zinātniskās padomes loceklis.
Zinātnieks izveidojis astoņas lielogu dzērveņu un divas sausseržu šķirnes. Daudzas no tām ieguvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – Polijā, Lietuvā, Holandē, Zviedrijā.
Par Latvijai jaunu ogulāju kultūru introdukciju, ieviešanu ražošanā un selekciju Ripa apbalvots ar Ministru prezidenta Atzinības rakstu un Trīszvaigžņu ordeni.
