Mužībā devies ķirurgs un profesors Guntars Pupelis 2
In Memoriam
“Pēkšņa un smaga slimība ir aizsaukusi mūžībā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, ķirurgu Guntaru Pupeli.
Neatlaidība, mērķtiecība, ārkārtīgi lielas un neizsīkstošas darba spējas, šķiet, vislabāk raksturo profesora dzīves gājumu no ķirurga Rūjienas slimnīcā līdz Latvijas lielākās ķirurģijas klīnikas vadīšanai. Izcils klīnicists, ārkārtīgi spilgta personība, daudzkārt un daudziem “neērta”, jo diplomātijas vietā vienmēr licis ideju un slimnieku, jo tikai tā, neejot uz kompromisu, ir iespējams sniegt labāko pacientam.
“Ārsts ir profesionālis un savas cilvēcīgās ambīcijas ir jāprot nolikt pie vietas,” šis ir uzstādījums, pēc kura profesors allaž vadījās un kolēģiem tas bija jāpieņem. Bet vai kā citādi ir iespējams sasniegt virsotnes, vai laba ķirurga dabā ir noklusēt? Tikai patiesa pašaizliedzība, dažbrīd fanātiska nodošanās darbam ir ļāvusi izārstēt daudzus jo daudzus pacientus, nododoties zinātniskam darbam, rakstot vietējas un starptautiskas nozīmes publikācijas.
Profesors Guntars Pupelis izaudzināja sava darba turpinātājus, kuros iesēja nepārtrauktas attīstības sēklu.
Kā galveno darbības virzienu profesors izvēlējās aizkuņģa dziedzera un žults ceļu ķirurģiju. Jau tālājos 90. gados tika likti pamati smaga akūta pankreatīta pacientu ārstēšanas rezultātu datubāzei un ārstēšanas standarta izveidei, pēc kuras šobrīd vadās visās Latvijas slimnīcās.
Profesora vadītās klīnikas smaga akūta pankreatīta ārstēšanas rezultāti ir salīdzināmi ar vadošajām Eiropas un pasaules klīnikām, dažbrīd pat tos pārspējot. Pēdējos desmit sava darba gados profesors aktīvi pievērsās politraumas pacientu ārstēšanai un ķirurģiskas sepses problemātikai.
2016. gadā profesora Guntara Pupeļa redakcijā tika izdota grāmata “Politraumas aprūpe daudzprofilu stacionārā”.
Darbs ar studentiem, rezidentiem, doktorantiem, pētniecisko darbu recenzēšana un darbs starptautisku žurnālu redkolēģijās, zinātniskie pētījumi, darbs ar slimniekiem…
Varētu turpināt vēl un vēl. Profesors bija izvēlējies savu dzīvi veltīt ķirurģijai, darīt vairāk kā citi, nežēlojot sevi un tālab dzīvot ātrāk. Vieni no pēdējiem viņa vārdiem bija: “Par mani daudz nedomājiet, svarīgi, lai jums viss ir labi.” Lai šie vārdi mums, palicējiem, ir kā gaisma, kas rāda ceļu prom no tās vietas, kur beidzas cilvēks un sākas kas daudz būtiskāks.
Ķirurģija bija un mūžam paliks profesora vad¬uguns, mūsu uzdevums ir nepagurstoši turpināt…
Kolēģu un Latvijas Ķirurgu asociācijas vārdā –
Asoc. prof. Haralds Plaudis. “