Mūžībā devies galvenais Rimšēviča apsūdzības liecinieks – “KNAB aģents” Buimisters 86
Papildināta plkst. 17.20
Bijušais “Trasta komercbankas” lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.
Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.
Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot “apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt”. Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.
“Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību,” teikts Duļevska paziņojumā.
Viņš aicina jebkuru personu, kura kā Buimistera advokāts, juridiskās palīdzības sniedzējs, paziņa, draugs vai jebkādā citā statusā var apliecināt Buimistera vēlmi patiesas liecības sniegt tikai pret finansiālu atlīdzību, vērsties tieši pie Latvijas ģenerālprokurora ar lūgumu tās izmeklēt ārpus KNAB kontroles iespējām.
KNAB aģentūru LETA informēja, ka šī gada 14.jūnijā tika sākts kriminālprocess aizdomās par iespējamu liecinieka nelikumīgu iespaidošanu, lai KNAB izmeklētas krimināllietas iztiesāšanas stadijā panāktu nepatiesu liecību sniegšanu, un līdz šim KNAB īstenoja vairākas kriminālprocesuālās darbības. Pašlaik trim kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanu veic par iespējamu Krimināllikuma 301.panta, proti par piespiešanu dot nepatiesu liecību pirmās daļas noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. KNAB turpina pirmstiesas izmeklēšanu un plašākus komentārus sniegs, tiklīdz tas netraucēs izmeklēšanas interesēm un objektīvai patiesības noskaidrošanai.
Tāpat iestāde noraida un šajā krimināllietas izmeklēšanas stadijā atturas plašāk komentēt aizstāvības puses paustos apgalvojumus.
Jau vēstīts, ka KNAB 20.augustā veicis kratīšanu bijušā Rimšēviča dzīvesvietā. KNAB apliecināja, ka piektdien iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros tika veiktas izmeklēšanas darbības.
Pēc advokāta vārdiem, process uzsākts par to, ka Rimšēvičs ticies ar uzņēmēju Uģi Taboru, ar kuru, iespējams, apspriests, kā nelikumīgi panākt, lai Buimisters kriminālprocesā atteiktos no iepriekš sniegtām liecībām un sniegtu citas, Rimšēvičam labvēlīgākas liecības.
Pie Rimšēviča notika kratīšana, taču viņš netika ne aizturēts, ne atzīts par aizdomās turēto, uzsvēra viņa advokāts.
Jau vēstīts, ka aizdomās par iespējamiem centieniem ietekmēt lieciniekus Rimšēviča lietā KNAB 20.augustā aizturēja un pratināja uzņēmēju Uģi Taboru, vēstīja portāls “Diena.lv”.
Tabors esot sens Rimšēviča paziņa un uzticības persona, rakstīja “Diena.lv”. Tiesībsargiem esot aizdomas, ka Tabors korupcijā apsūdzētā Rimšēvča interesēs centies ietekmēt bijušo Trasta komercbankas akcionāru Igoru Buimisteru, lai viņš atsauc vai maina savas liecības un tādējādi izgāž lietu, kas jau atrodas iztiesāšanas stadijā.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu “Trasta komercbankas” pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir “Trasta komercbankas” bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Rimšēviča un Martinsona krimināllietu skata Rīgas rajona tiesa Jūrmalā, kas iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tiesa lūdza sniegt atbildes par to, vai attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāju, kurš ir arī ECB padomes loceklis, dalībvalsts līmenī var tikt veikta kriminālvajāšana, vai arī tas ir pretrunā ECB tiesībās paredzētai imunitātei. EST lēmums vēl nav zināms.
