Mūžībā aizgājusi Mārgareta Tečere 0
Vakar 87 gadu vecumā pēc pārciestas triekas no dzīves šķīrusies Britānijas bijusī premjerministre Margarēta Tečere, kura vadīja konservatīvo valdību no 1979. līdz 1990. gadam, bet pēdējos gados veselības problēmu dēļ sabiedrībā parādījās reti.
Tečere cieta no vecuma demences, un viņas meitai Kerolai bieži nācies atgādināt mātei, ka viņas vīrs Deniss jau desmit gadus ir miris. Britānijas vēsturē viņa ir vienīgā valdības vadītāja sieviete, un 20. gadsimta britu premjeru vidū visilgāk nepārtrauktu laika posmu bijusi valdības vadītāja amatā. Maikls Hovards, kurš vadīja Konservatīvo partiju no 2003. līdz 2005. gadam, intervijā telekanālam “Sky” raksturojis Tečeri kā “britu politikas titānu, kas izglāba valsti, pārveidoja tautsaimniecību un ieies vēsturē kā viens no mūsu dižākajiem premjerministriem”. Tečere nodzīvoja pietiekami ilgi, lai redzētu, kā pēc 13 gadu pārtraukuma premjera krēslā atgriežas vēl viens Konservatīvo partijas līderis – Deivids Kemerons. “Mēs esam zaudējuši izcilu premjerministri, līderi un pilsoni,” apliecinot cieņu mūžībā aizgājušajai politiķei, norādīja Kemerons.
Piespiež valsti modernizēties
Tečere aizveda Konservatīvo partiju līdz trim uzvarām parlamenta vēlēšanās un ieviesa tālejošas reformas arodbiedrībās, liedzot tām diktēt savus noteikumus valdībai. Viņa ietekmēja britu politiku uz gadu desmitiem, piespiežot modernizēties Leiboristu partiju, tai kļūstot par sociāldemokrātisku partiju. Apliecinot nelokāmu stāju kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā, viņa panāca uzvaru Folklendu karā ar Argentīnu un veicināja Padomju Savienības sabrukumu. Pasaules arēnā viņa izveidoja ciešas “īpašās attiecības” ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, viņas sabiedroto cīņā pret padomju “ļaunuma impēriju”, sekmējot “dzelzs aizkara” krišanu.
Viņas politiskais mantojums tiek dēvēts par “tečerismu”, kura atbalstītāji uzskata, ka tas veicinājis personas brīvību un sagrāvis šķiru nošķirtību, kas valstī bija pastāvējusi gadsimtiem ilgi.
Tečeres pretinieki no kreisajām partijām uzstāja, ka viņas politika sagrāvusi tradicionālo rūpniecību un sabiedrības struktūru, taču tagad arī viņiem nākas atzīt, ka viņas valdīšanas laikā veiktās saimnieciskās un sociālās reformas palīdzējušas valstij modernizēties. Viņas valdīšanas laikā tūkstošiem britu kļuva par īpašniekiem dzīvokļiem, kas līdz tam piederēja pašvaldībām, un varēja iegādāties akcijas tādos privatizētos uzņēmumos kā “British Gas” un “British Telecom”.
Izglābjas bumbas sprādzienā
1984. gadā Tečere un daļa Konservatīvo partijas vadības gandrīz gāja bojā bumbas sprādzienā, kuru īru kaujinieku grupējums “Īru republikāņu armija” sarīkoja viesnīcā Braitonā, kur notika partijas konference. Viņas valdība sagrāva ogļraču streiku, kas notika 1984. un 1985. gadā kā protesta akcija pret raktuvju slēgšanu, un ierobežoja arodbiedrību varu.
Savas bezkompromisu nostājas dēļ dēvēta par “dzelzs lēdiju”, Tečere atkāpās no premjerministra un Konservatīvās partijas līdera amatiem 1990. gadā, jo partijas vadība neatbalstīja viņas vienvadības stilu un eiroskepticismu.
Pēc aiziešanas no šiem amatiem viņa līdz 1992. gadam bija deputāte parlamenta apakšpalātā, bet vēlāk tika iecelta par baronesi uz mūžu un kļuva par parlamenta augšpalātas Lordu palātas locekli. Tečeres politiskā karjera un viņas veselības pasliktināšanās mūža nogalē atainotas 2011. gada Holivudas filmā “Dzelzs lēdija”, kurā titullomu tēlo Merila Strīpa. Pēc aiziešanas no lielās politikas Tečere ķērās pie memuāru rakstīšanas un uzstājās ar lekcijām.
Fakti Mārgareta Tečere (meitas vārdā Robertsa) * Dzimusi 1925. gadā * 1947. gadā beidz Oksfordas universitātes Ķīmijas fakultāti * 1951. gadā laulības ar uzņēmēju Denisu Tečeru * 1953. gadā iegūst juristes kvalifikāciju * 1953. gadā kļūst māte dvīņiem Kerolai un Markam * 1959. gadā ievēlēta parlamentā * 1970. gadā iecelta par izglītības valsts ministri E. Hīta valdībā * 1975. gadā uzvar E. Hītu Konservatīvo partijas vadītāja vēlēšanās * 1979. gadā kļūst par pirmo sievieti premjera amatā pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās * 1982. gadā nosūta kaujas vienību Folklendu salu atgūšanai * 1983. gadā pārliecinoši uzvar parlamenta vēlēšanās * 1984. – 85. gadā gūst virsroku ilgstošā sociālā konfliktā ar ogļraču arodbiedrību * 1984. gadā pārdzīvo bumbas sprādzienu Braitonas viesnīcā * 1987. gadā trešo reizi uzvar parlamenta vēlēšanās * 1990. gadā atkāpjas no partijas līderes amata pēc politiska spiediena |
