Mūžībā aizgājis režisors un rakstnieks Andrejs Migla 0
Mūžībā aizgājis 1940.gada 30.novembrī dzimušais režisors un rakstnieks Andrejs Migla, vēsta portāls “irliepaja.lv”.
Portālā norādīts, ka Migla ir vairāku lugu un romānu autors, no kuriem lielākā daļa sarakstīti kopā ar Valdi Rūmnieku.
Viņš rakstījis libretus mūzikliem un dramatizējumiem, scenārijus un režiju folkloras uzvedumiem un skolotāju koru salidojumiem, kā arī rakstus par radio teātri.
Migla sarakstījis grāmatu par Liepājas teātra aktrišu folkloras kopu “Atštaukas” un Liepājas teātra Klaipēdas kursu. Strādājis Liepājas teātrī un Latvijas Radioteātrī.
Migla dzimis Bauskas novada Cerauskas pagasta “Mauriņos” lauksaimnieku ģimenē. 1941.gada 14.jūnijā kopā ar vecākiem deportēts. 1946.gadā atgriezies Latvijā.
1986.gadā izdevniecībā “Liesma” publicēts viņa pirmais kopdarbs ar Rūmnieku – luga “Mežrozīte”. Kopā ar Rūmnieku sarakstījis arī lugas “Runcis zābakos”, “Ziemassvētki Rūķu zemē”, “Mežavilks un egle”, “Upe nesa ozoliņu”, “Virši zili, virši sārti”, “Ērkšķu krekls, zvaigznes ceļš”, “Jūras vējš”, “Attapīgais pastarītis”, “Sveču valsis jūnijā”.
Tāpat viņš sarakstījis divus romānus – 2018.gada “Dzintara stars”, kas vēsta par 1919.gadu Liepājā, un 2019.gada “Brīvības stars” par Brīvības cīņām Liepājā, bet kopā ar Rūmnieku – vēl sešus: “Kuršu vikingi”, “Sveiks, jautrais Rodžer!”, “Čaks”, “Viestura zobens”, “Trīs zvaigznes”, “Debess aiztur elpu”. Tāpat sarakstījis krājumus “Latvijas Radio – 75”, “Kurzemes spraunās atštaukas” un pērn – “Mūsu Klaipēdas kursiņš”.
Migla izveidojis un vadījis Liepājas teātra 1. un 2.aktieru studiju. Liepājas teātrī dramatizējis un iestudējis vairākas populāras muzikālās izrādes, piemēram, Marka Tvena “Princis un ubaga zēns”, Aleksandrs Dimā “Trīs musketieri”, Jēkabs Janševskis “Mežvidus ļaudis”, dramatizējis un iestudējis Zentas Mauriņas “Cilvēka griba ir viņa debesis”.
Migla 1972.gadā absolvējis augstākos režisora kursus Maskavas Anatolija Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, pirms tam absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu, kā arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes maģistrantūru.
No 1963.gada līdz 1974.gadam bija Liepājas teātra režisors, no 1968.gada – galvenais režisors. No 1975. līdz 1982.gadam bija Latvijas Radio režisors. Piecus gadus bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos, darbojies arī citur.
