Foto LETA

Mūžībā aizgājis kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis, apstiprināja Nacionālā kino centra vecākā referente Kristīne Matīsa.

Lasītākie

Veselam

Smird kā sesks: 8 produkti, kuru lietošana uzturā var izraisīt nelāgu ķermeņa aromātu 30

“Kā asa sižeta filmā!” Saldū vīrietis aizvedis uz slimnīcu bērnu ar galvas traumu, bet pa durvīm tomēr iekšā netiek

ASV diplomāti ko tādu vēl nebija savām acīm redzējuši: Krievijas delegācija apkauno sevi, uzsākot savstarpēju strīdu par krēslu

Lasīt citas ziņas

Freimanis dzimis 1936.gada 8.februārī Jelgavā. Viņš tika beidzis Dobeles 1.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē no 1955. līdz 1957.gadam, kur viņa kursabiedri bija vēlākais kinokritiķis Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis Pūcītis. Studiju laikā publicējies almanahā “Jauno Vārds”, piedalījies Rakstnieku savienības jauno autoru seminārā.

Savas karjeras laikā režisors studijas pārtraucis un strādājis par žurnālistu laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet drīz pēc tam redaktore Aina Adermane piedāvāja Freimanim rakstīt tekstus kinožurnāliem “Padomju Latvija”.

Jau 50 valstis pieprasa sarunas pēc Trampa izsludinātajiem tarifiem; tikmēr Krievija paliek neskarta

RAKSTA REDAKTORS

“Ilgojos pēc sarunām līdz diviem naktī…” Kā atgriezt emocionālu dziļumu vairāk nekā 20 gadu ilgās attiecībās?

Kad atgriezīsies pavasaris? Nākamnedēļ uz brīnumiem nevar cerēt

Freimaņa debija režijā bija “Pilsēta paceļas spārnos” (1963). Pēcāk veidojis filmas “Krasts” (1963), “Ceļamaize” (1963), “Gada reportāža” (1965), “Kuldīgas freskas” (1966), “Hepenings ar M.Z.” (1987), “Ābols upē” (1974), “Puika” (1977), “Dzīvīte” (1989) un “Ligzda” (1995).

Freimanis bijis scenārija autors vai līdzautors visām savām spēlfilmām, arī lielākajai daļai dokumentālo filmu. Režisors arī rakstījis humoristiskus stāstus un izdevis grāmatas “Puikas gads” (1984), “Sorento stāsti” (1988), “Šmerļavudas stāstiņi” (1994), “Ūdensvīra intīmie stāstiņi” (1997), “Vienos ratos ar slavenībām” (2012) u.c.

2012.gadā Freimanis saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā.

Vijas Beinertes sarunu ar Aivaru Feimani lasiet šeit.