Mūžībā aizgājis kinorežisors Rolands Kalniņš 0
Kristīne Matīsa, Nacionālā kino centra filmu nozares informācijas speciāliste, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Desmit dienas pēc savas simtās dzimšanas dienas mūžībā aizgājis Latvijas kinomākslas klasiķis, izcilais kinorežisors Rolands Kalniņš (1922–2022). Maija sākumā meistars tika godināts 100 gadu jubilejā ar dažādiem pasākumiem, parādot Latvijas vecākā kinorežisora nepārvērtējamo ieguldījumu Latvijas kino un kultūras vēsturē.
Kinorežisors Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 7. maijā (citos avotos un dokumentos – 9. maijā) Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937–1940), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā “Jaunākās Ziņas” un Armijas ekonomiskajā veikalā (vēlākais universālveikals, tagad “Galerija Centrs”), arī ārštata sporta žurnālists laikrakstos “Padomju Latvija” un “Cīņa”, jo pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu, un interese par sportu vēlāk atskanēja vairākās Rolanda Kalniņa spēlfilmās.
Bijis Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļas inspektors (1945–1946), šajā laikā attīstījis interesi un zināšanas par kultūras pasauli. No 1947. gada strādājis Rīgas kinostudijā, kinorežisora profesiju apguvis praktiskā darbā – vispirms bijis režisora asistents, tad strādājis kā otrais režisors citu kolēģu filmās.
Spēlfilmu režijā Rolands Kalniņš debitējis ar filmu “Ilze” (1959), bijis līdzrežisors filmai “Vētra” (1960), uzņēmis televīzijas īsfilmu “Pazemē” (1963). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa – filma “Es visu atceros, Ričard!” (1966), kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ pārmontēta, tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu “Akmens un šķembas”. Arī filma “Četri balti krekli” (1967) padomju laikā bija spiesta pieņemt nosaukumu “Elpojiet dziļi…” un plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma – savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma “Piejūras klimats” (1974) aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla (restaurēts 2017. g.).
Filmā “Ceplis” (1972) Rolands Kalniņš meistarīgi apvienojis farsa, ironijas un psiholoģiskas drāmas elementus, sporta dzīves problēmām veltītajā lentē “Karalienes bruņinieks” (1970) saplūdinājis dokumentalitāti ar inscenējumu. Ar lakoniskiem līdzekļiem pārliecinošs 20. gadsimta 30. gadu Rīgas tēls radīts filmā “Akmeņainais ceļš” (1983). Citas spēlfilmas: “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Spēle notiks tik un tā” (1985), “Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987), “Tapers” (1989). Pēc ilga pārtraukuma Rolands Kalniņš atgriezās spēlfilmu režijā aptuveni 80 gadu vecumā ar darbu “Rūgtais vīns” (2007).
Veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani – “Saruna ar karalieni” (1980, Lielā Kristapa balva), dokumentālo videofilmu “Mūžīgais Fausts” (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas “Trīs” dibinātājs un vadītājs (kopš 1989. gada). Par Rolandu Kalniņu uzņemta videofilma ciklā “Kinogadsimts Latvijā” (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Ar spēlfilmas “Ceplis” restaurētās versijas pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgā 2017. gada maijā tika svinīgi atzīmēta režisora Rolanda Kalniņa 95. jubileja, bet gadu vēlāk viņa spēlfilmu “Četri balti krekli” Kannu festivāls izvēlējās savai pasaules kinovēstures izcilību programmai “Cannes Classics”; arī režisors kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli 2018. gada maijā devās uz Kannām un piedalījās filmas seansā. Tajā pašā laikā Rīgā iznāca apgādā “Neputns” izdota grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”.
2022. gada maijā Rolanda Kalniņa simtā dzimšanas diena tika svinēta vairāku dienu garumā – 4. maijā kinoteātrī “Splendid Palace” Nacionālā kino centra Latvijas filmu maratons sākās ar Goda seansu un pirmizrādi dokumentālajai īsfilmai “Vecāks par simts gadiem”. Tieši Rolanda Kalniņa 100. dzimšanas dienā NKC portālā “filmas.lv” tika publiskota visu viņa filmu kolekcija – 23 digitalizētas un restaurētas spēlfilmas un dokumentālās filmas.
