Muzeju biedrība: KM arī turpmāk jānodrošina nozares pārvaldības darba pēctecība 0
Kultūras ministrijas (KM) reorganizētās Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas darbinieki ir kompetenti un spēj veikt savus uzdevumus, taču ministrijai arī turpmāk jānodrošina nozares pārvaldības darba pēctecība un līdzšinējās funkcijas, paziņojumā masu medijiem pauž Latvijas Muzeju biedrības (LMB) valdes locekle Anna Balandina.
Viņa norādīja, ka LMB principā izprot un atbalsta KM centienus optimizēt iestādes darbu atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam. Vienlaikus organizācija uzskata, ka, veicot strukturālās izmaiņas muzeju nozares pārvaldībā un atsakoties no Muzeju nodaļas vadītāja posteņa KM struktūrā, ir pilnībā jānodrošina muzeju nozares pārvaldības darba pēctecība un līdzšinējā apjomā jāturpina pildīt visas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
“LMB neapšauba reorganizētās nodaļas darbinieku kompetenci un spējas šos uzdevumus veikt, tomēr jāatzīst, ka jau kopš Muzeju valsts pārvaldes likvidēšanas 2010.gadā ir vērojama muzeju nozares nozīmes mazināšanās kopējā kultūras nozaru pārvaldības hierarhijā, kā arī KM atkāpšanās no atsevišķu muzeju nozares pārvaldes funkciju pildīšanas pilnā apjomā,” teikts biedrības paziņojumā.
LMB ieskatā ir svarīgi, lai KM arī turpmāk būtu “sava” nodaļa, pie kuras vērsties profesionālos jautājumos.
Biedrība paudusi nožēlu, ka ministrijas komunikācija par izmaiņām muzeju nozares pārvaldībā nav bijusi pārdomāta un skaidra, līdz ar ko, radās pamats spekulācijām un bažām nozares iekšienē. Neraugoties uz to, LMB apliecina, ka situācija muzeju nozarē kopumā ir stabila un nav nekāda pamata runāt par krīzi, stagnāciju vai ideju izsīkumu. “Tieši pretēji – šodien sabiedrība bauda tos augļus, kādus nes sekmīgā muzeju pārvaldības sistēma, kas uz demokrātiskiem pamatiem veidojusies pēdējo 20 gadu garumā,” uzsvēra Balandina.
LMB plāno aizvien ciešāku sadarbību ar KM un tās apvienoto Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļu, lai pārrunātu muzeju nozares stratēģijas īstenošanu un LMB līdzdalības iespējas konkrētu funkciju nodrošināšanā. LMB paudusi apņēmību atbalstīt KM un uzņemties aktīvāku lomu nozares iekšējās komunikācijas uzlabošanā, veidojot mūsdienīgu un ērti lietojamu informācijas platformu muzeju speciālistiem un citiem interesentiem.
Savā paziņojumā LMB izsaka pateicību bijušajam KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājam Jānim Garjānam par ilggadējo nesavtīgo ieguldījumu muzeju nozares darbā.
LMB ir nevalstiska organizācija, kas uz brīvprātības principa apvieno 109 valsts, pašvaldību, privātos un autonomos muzejus. Tā ir lielākā šāda veida organizācija Latvijā, kas izveidota ar mērķi pārstāvēt muzeju intereses un muzeju nozari Latvijā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas muzeju nozares attīstību, lai stiprinātu tās kapacitāti un uzlabotu tās konkurētspēju, rīcībspēju un tēlu valsts un starptautiskā līmenī.
Kā ziņots, KM muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns 1.oktobrī devās pensijā, bet viņa vietā darbinieks netika meklēts, jo ministrija veica iekšējo nodaļu reorganizāciju, aģentūru LETA iepriekš informēja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Kokale skaidroja, ka Garjāns bija ministriju informējis, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, pametīs amatu. Ņemot vērā Valsts kancelejas uzstādījumu trīs gadu laikā samazināt visu ministriju darbinieku skaitu par 6%, KM pieņemts lēmums Garjāna līdz šim vadīto muzeju nodaļu apvienot ar arhīvu un bibliotēku nodaļu.
Pēc Kokales teiktā, ar šādu rīcību tiks “pasargāti KM padotībā esošie muzeji”, jo no tiem nenāksies atlaist darbiniekus. Jaunajā nodaļā strādās trīs darbinieces, kuras līdz šim pildīja savus ikdienas darba pienākumus arhīvu un bibliotēkas nodaļā, kā arī četras darbinieces, kuras strādāja Garjāna vadītajā muzeju nodaļā.
“Muzeju sfēra no ministrijas pleciem netiek nocelta. Mēs turpināsim pildīt šīs funkcijas, kā arī uzņemsimies pildīt divas jaunas funkcijas,” sacīja KM pārstāve.
Viņa norādīja, ka arī Igaunijas valsts pārvaldē nav atsevišķa muzeju nodaļa – tā vietā darbojas mantojuma nodaļa, kurā arī strādā septiņi cilvēki. Tāpat viņa uzsvēra, ka ministrija labprāt vēlētos, lai Garjāns turpina pildīt līdzšinējos amata pienākumus, jo cits speciālists ar tik augstu kompetences līmeni muzeju jomā Latvijā neesot.
KM administratīvi pārrauga tās padotībā esošos astoņus valsts muzejus un četras to filiāles: Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā filiāli Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un tā filiāles, Latvijas Fotogrāfijas muzeju, Ainažu jūrskolas muzeju, Mencendorfa namu, Rundāles pils muzeju, Turaidas muzejrezervātu, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Memoriālo muzeju apvienību, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeju.
Vienlaikus KM pārraudzībā ir Latvijas muzeju nozare kopumā. Nozares pārraudzību ministrija īsteno, akreditējot muzejus un koordinējot darbu ar Nacionālo muzeju krājumu. Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu, KM konsultējas ar Latvijas Muzeju padomi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Garjāns bija Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks no tās dibināšanas brīža līdz apvienošanai ar KM, bet ministrijas muzeju nodaļu viņš vadījis kopš 2010.gada 1.janvāra.
