Muzejs – kā zemene uz kūkas 0
Būvējot ekscentriskus, modernus muzejus, Bilbao efektu centušās atkārtot citas pilsētas un labprāt to darītu arī Rīga. Daudzviet tas izdevies: Mecā – ar Pompidū centru, Abū Dabī – ar turienes Luvru un citur. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam piešķirta valstiska nozīme, taču pagaidām ceļā uz tā realizāciju bijusi virkne šķēršļu, tostarp viena no galvenajiem sponsoriem – “ABLV bankas” – finanšu skandāls un noguldījumu nepieejamība. Gatavojoties projektam, noteikti būtu jāizvērtē citās pasaules vietās tapušo muzeju liktenis, apmeklētāju intereses noturība, un jau no paša sākuma jāizstrādā stratēģija, kas tomēr pamatā balstīta vietējo iedzīvotāju piesaistē.
“Bilbao efekts”
Bilbao sākotnēji bija ļoti industrializēta pilsēta. Pagājušā gadsimta 70. gados pilsētā iestājās industriālā krīze, ražošana sabruka. Tas sakrita ar Franko režīma galu, kas pavēra ceļu demokrātijai. Vienlaikus pastāvēja spriedze un neskaidrība par Basku zemes un tautas attiecībām ar Spānijas valsti: joprojām eksistēja 1959. gadā izveidotā ETA (“Euskadi Ta Askatasuna” – “Basku zeme un brīvība”, basku val.) – separātistu organizācija, kas cīnījās par basku neatkarību ar teroristiskām metodēm, ik gadu nogalinot 60–70 cilvēku. Milzu problēmas sagādāja katastrofas apmēra plūdi 1983. gadā, kas sabojāja upes krastos esošus objektus un izpostīja Bilbao vecpilsētu. Viss šis komplekts veicināja pilsētas strauju tuvošanos tās galam.
Tās pārtapšana sākās pirms 40 gadiem, 1978. gadā, kad beidzās Franko režīms un Spānijā tika pieņemta demokrātiska konstitūcija. Gugenheima muzejs bija kā punkts uz i, kā zemene uz kūkas, kas sastāv no daudzām kārtām. To atvēra 1997. gadā, bet ceļš uz to sākās līdz ar pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām. Atslēgas vārds Bilbao pārvērtībām ir cilvēki, sabiedrība.
Kopš Gugenheima laikmetīgās mākslas muzeja izveides 1997. gadā Bilbao no panīkušas postindustriālas pilsētas pārtapa par vienu no pasaulē visvairāk iekārotiem tūrisma galamērķiem. Kopš tā laika kultūrā pastāv jēdziens “Bilbao efekts” – fenomens, kad veiksmīgs finansiāls ieguldījums kombinācijā ar spožu arhitektonisku risinājumu kļūst par pamatu ne vien lokālās kultūras dzīves, bet visas pilsētas attīstībai. Gugenheima laikmetīgās mākslas muzeju ik gadu apmeklē apmēram miljons cilvēku.
Citi Bilbao efekta paraugi pasaulē
Abū Dabī Luvra (Apvienotie Arābu Emirāti, 2017), mākslas un civilizācijas muzejs. Franču arhitekta Žana Nuvela projekts. Tā īstenošanā ieguldīti ap 660 miljoniem eiro; vēl simtiem miljonu tiek tērēti, nomājot pasaulslavenus mākslas darbus ekspozīcijai, kas tiek veidota ar nolūku mazināt plaisu starp Rietumu un Austrumu kultūru. Dati liecina, ka pērn novembrī, kad jaunais muzejs tika atvērts, pilsētas apmeklētāju skaits pieauga par 16%, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, bet tieši franču tūristu kļuva par 32% vairāk.
Ordosas jaunpilsētas Kangbaši muzejs (Ķīna, 2011). Tajā izvietotā ekspozīcija lielākoties saistīta ar vēsturi. Projekts – Ķīnas arhitektu kompānijas MAD meistardarbs. Kangbaši ir fenomens pati par sevi, jo ir mākslīgi izveidota tuksneša vidū. Ilgu laiku tā saukta par spoku pilsētu, jo salīdzinājumā ar citām vietām Ķīnā, kas ir blīvi apdzīvotas, tā bija neparasti tukša. Muzejs ir viens no elementiem, kas radīts, lai vairotu interesi par šo vietu un iespēju, ka reiz tajā kūsās dzīvība. Pagaidām gan pilsēta ir vien nepiepildīta, fantastiski dārga futūristiska čaula.
Mecas Pompidū centrs (Francija, 2010), modernās un laikmetīgās mākslas muzejs. Japāņu arhitekta Šigeru Bana projekts. Celts ar mērķi decentralizēt Parīzes pievilcību, piesaistot vairāk interesentu arī citām Francijas pilsētām. Pirmajā gadā pēc atklāšanas tajā pabija 800 000 cilvēku, pēc tam apmeklētāju skaits krasi kritās. 2017. gadā to apmeklēja 345 549 cilvēku – tas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ir arī ne tik pozitīvi “Bilbao efekta” piemēri. Tā pēc arhitekta Vila Elsopa projekta celtais Vestbromvičas “The Public” multimākslas centrs ar izstāžu zālēm un skatuvēm (Anglija, 2009) tika veidots ar nodomu atdzīvināt šīs vietas sabiedrisko dzīvi. Sākumā tas patiesi pievilināja tūkstošiem tūristu, bet 2013. gadā pašvaldība atzina, ka vairs nespēj ēku uzturēt, tāpēc to slēdza. Vēlāk centrā iekārtoja koledžu, bet citas ēkas daļas iznomāja dažādiem sarīkojumiem un izstādēm. Ikoniskā celtne ar ekscentrisko interjeru kļuvusi par šīs vietas simbolu un joprojām pievilina apmeklētājus.
UZZIŅA
Bilbao Gugenheima muzeja apmeklētāju skaits
2017. gads: 1 322 622
2016. gads: 1 169 404
2015. gads: 1 103 211
2014. gads: 1 011 363
2013. gads: 931 015
2012. gads: 1 014 104
