Ziemassvētku kauju muzejā tapis jauns bunkurs 0
Nākamā gada janvāra sākumā Ziemassvētku kauju muzejā, kas ir Latvijas Kara muzeja filiāle, plānots atklāt brīvdabas ekspozīcijas papildinājumu – Pirmā pasaules kara betona bunkuru, informēja muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.
“Koka bunkurs mums jau bija, un tā doma, ka vajadzētu arī betona, kādus tolaik arī izmantoja, mums visu laiku bija, taču nebija finansējuma. Šogad Aizsardzības ministrija muzejam to piešķīra,” stāsta Dedumietis. Izlemts, ka piemērotākais atdarināšanai būtu Jēkabpils novada Kalna pagastā atrodamais bunkurs. Tas arī oriģinālā iebūvēts zemes valnī, ir sešstūra formas, ar trim šaujamlūkām. Vietas tajā pietika vienai ložmetēja apkalpei, tātad kādiem trim četriem vīriem. Šis nocietinājums bija domāts tikai kaujai, ne dzīvošanai. Ziemassvētku kauju muzejā tas iebūvēts vēsturiskajā Vācu valnī.
Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos” jau vairākus gadus līdzās muzeja ēkai kā brīvdabas ekspozīcija apskatāmi Pirmā pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Tās ir autentiski rekonstruētas vācu aizsardzības pirmās līnijas – tā sauktā Vācu vaļņa posms ar baļķu klājumu blindāžu. Savukārt pirms gada atklāta 7,2 km gara izziņas taka, kas iepazīstina ar latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917. gada janvāra kaujās, vēsturē pazīstamām kā Ziemassvētku kaujas.
“Šobrīd esam uzbūvējuši pietiekami, lai cilvēkiem rastos priekšstats par to, kā tas bija un kā izskatījās, kad latviešu strēlniekiem vajadzēja šos nocietinājumus ieņemt,” piebilst Dedumietis. Visi pieminētie bunkuri ataino vācu pozīcijas, jo Krievijas armijas frontes pusē nocietinājumi bija daudz vājāki, turklāt, pēc muzeja ļaužu domām, svarīgākais ir parādīt, kādas grūtības strēlniekiem bija jāpārvar, uzbrūkot vācu nocietinājumiem. Par atsevišķu, ar strēlnieku pozīcijām saistītu objektu atjaunošanu gādā “Rīgas meži”, un ar šīm būvēm var iepazīties pie Tīreļu brāļu kapiem.
Līdzīgi kā citus gadus, arī nākamgad 7. janvārī Ziemassvētku kauju muzejā notiks vēsturiskās kaujas rekonstrukcija. Turklāt nākamgad kopš strēlniekiem asiņainajām Ziemassvētku kaujām aprit 100 gadi. “Nākamgad domājam to kauju uztaisīt tādu kārtīgāku un dabūt uz to Pirmā pasaules kara bruņumašīnu no Lietuvas,” sola vēsturnieks.
