Rita Našeniece: Marsa parks parādīja, ka pilsētā sabiedrības noskaņojums ir mainījies 1
Rita Našeniece, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes jaunais sasaukums, pakarināts gaisā, gaida, ka pēc tiesu lietām un balsu saskaitīšanas, beidzot varēs piezemēties savās darba vietās.
Tie, kas ir ievēlēti, jau nākamās dienas rītā blakus apsveikumiem no sociālo tīklu rakstniecības dižgariem uzzināja, ka ir zagļi, noziedznieki, kretīni, kas raušas pie siles.
Bet, ja nerunājam par soctīklu liriku, bet lielākiem reputācijas riskiem, tad šim sasaukumam tādu būs diezgan. Lapsene iedēj olas kāpura ķermenī, tās tur attīstās, pamazām apēdot pašu kāpuru, līdz paliek tikai čaula.
Jaunais sasaukums saņems ļoti daudz šādu vecās RD varas iedētu olu. Kaut gan, iespējams, būtu jāsaka – mīnas.
Un apsveikt ar uzvaru RD vēlēšanās ir tas pats kā apsveikt darba zirģeli ar pavasara darbu uzsākšanu viegli mīnētā laukā.
Dienu pēc vēlēšanām Rīgā tika nocirsti 44 koki vēsturiskā Marsa velotreka vietā, kur apkaime savukārt vēlējās parku. Taču vēlējās samērā vēlā fāzē, proti, tad, kad projektēšanas process jau bija aizgājis gana tālu.
Teritorija piederēja “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, taču tai bija tieša vēsturiska sakarība ar pašvaldību. Ja paanalizējam kļūdu sēriju Marsa velotreka gadījumā, tad šo teritoriju pašvaldība bija iezīmējusi kā apbūves teritoriju.
Proti, 44 zaļu koku un vēsturiska objekta tur nebija. Uz papīra, protams. Papīrs, kā zinām, pacieš visu. Teritorija atradās aiz žoga.
Lai cik aizraujoša un unikāla būtu nožogotas teritorijas vēsture un kādi koki tur zaļotu, agri vai vēlu tā paliek neredzama.
Tā it kā ir, bet tās arī nav. Tā pazūd atmiņā, tā vairs neeksistē un tikai tad, kad ir daudz par vēlu, kāds par to atceras. Notiek skandāls, sabiedrība pamatoti vaimanā, sākas lieli trači medijos, tiek vākti paraksti, bet jau ir par vēlu.
Visas iesaistītās puses izskatās slikti, nekas netiek panākts, un visi visus vaino vienlaikus. Nedod miera jautājums, cik lielā mērā cilvēki zina, kas atrodas aiz viņu apkaimju žogiem un dziļi kvartālu iekškabatās.
Nedod miera doma, kur vēl zonējumā ir paslēpti Marsa parki, šobrīd apzīmēti kā apbūvējami. No kolēģiem aktīvistiem zinām, ka apdraudēta ir Anniņmuiža.
Nav skaidrs, kas notiks ar vēsturisko ēku, no kuras Covid-19 laikā nācās aiziet Anniņmuižas biedrībai. Savukārt zaļā pasaule ap to ir apdraudēta.
Šobrīd par apbūves teritoriju (ar atļautu apbūvi līdz sešiem stāviem) ir atzīmēts vēsturiskais Meijerhofas parks ar dižkokiem, vēsturiskām alejām un dīķi. RD Pilsētas attīstības departamenta lapā var iepazīties ar Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam jau pilnveidoto redakciju, kura nedod ne mazāko priekšstatu par realitāti.
Anniņmuižas parkā 21 dižkoks aug pašvaldības zemes gabalā, viens atrodas Jūrmalas gatves sarkanajās līnijās, kas arī ir pašvaldības teritorija, vēl 27 aug valstij piederošā zemes gabalā, kas piešķirts Latvijas Universitātei pārdošanai attīstītājam, bet četri – pašvaldības zemes gabalā starp dzelzceļu un veloceļu.
Protams, arī šī parka sakarā var lietot attīstītāju un RD plānotāju populāro argumentu, ka teritoriju vajag sakārtot. Parks patiesi ir piekrūmojis un pieaudzis ar pamežu. Taču zaļo objektu “sakārtošana” RD izpratnē līdz šim ir bijusi līdzīga galvas nociršanai – tā vietā, lai izmazgātu matus un tos saķemmētu.
Anniņmuižai ir paveicies ar aktīvistiem. Biedrība ir ļoti aktīva, kareivīga un noskaņota cīnīties par vienu no pašām pēdējām Rīgas vēsturiskajām muižiņām līdz galam.
Kas ir laba ziņa Anniņmuižas senajai skaistajai muižas ēkai un parkam, bet noteikti nav laba ziņa RD jaunajam sasaukumam. Marsa parks parādīja, ka pilsētā sabiedrības noskaņojums ir mainījies.
Sabiedrība reaģē ļoti asi un ļoti skaļi. Bet diemžēl bieži ļoti vēlā fāzē, kad mainīt kaut ko ir grūti.
Reizēm sasodīti laimējas, bet nu ļoti, ļoti sasodīti.
Kā “kapu tramvaja” epopejas laikā, kad ļoti laikus izpilējusi informācija radīja iespēju kampaņai, ko veica pavisam juridiski neorganizēta, bet praktiski ļoti organizēta vietējo ļaužu grupa, kam beigās piebiedrojās viss aktīvisma zieds.
Pilsētā strauji veidojas apkaimju biedrības, taču tikai dažas ir bijušas teritorijas plānojuma apspriešanas laikā.
Anniņmuižas biedrību, teiksim, nodibināja, kad Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam apspriešana jau bija beigusies. Apkaimju biedrības ir pēdējo gadu fenomens, un to attīstība pilsētā notiek sprādzienveidīgi.
Šobrīd nav skaidrs, vai tās ir reāli iebāzušas degunu teritoriālā plāna shēmā, lai redzētu, ko ar vieglu roku un pēc vecās politiskās varas ieteikumiem tur ir sametis RD PAD.
Jautājums par RD vecās varas iedētām olām gan teritorijas plānojumā, gan citur ir jautājums par jaunā RD sasaukuma reputāciju. Taču pats būtiskākais – ko tas nozīmē Rīgas apkaimju ļaudīm.
No prāta nezūd jautājums, kur pilsētas apbūves zonējumā ir iemīnēts nākamais Marsa parks?
