Pildot ST lēmumu, Jūrmala atceļ kapavietas nomas maksu. Tiesa atsaucās arī uz latvisko dzīvesziņu 0
Jūrmalas pilsētas domes noteikumu normas, kas paredz nomas maksu par kapavietas izmantošanu, neatbilst Satversmei. Tā lēmusi Satversmes tiesa (ST). Jūrmalā noteiktā “nomas maksa” pēc būtības ir nodeva par kapavietas izmantošanu, kuru pašvaldība nav tiesīga noteikt, šonedēļ publiskotajā spriedumā norāda ST. No šī sprieduma arī izriet, ka kapsētu izveidošana un uzturēšana jāfinansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
“Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, un pašvaldībām tas ir jāņem vērā,”
uzsver Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Mičuls. Ministrija vakar izsūtīja visām pašvaldībām aicinājumu mainīt saistošo noteikumu normas, ja tajās ir paredzēta maksa par kapavietas piešķiršanu.
Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc tam, kad tiesībsargs 2017. gadā aicināja Jūrmalas domi atcelt šo “patvaļīgi un prettiesiski” noteikto maksu par kapavietas nomu, taču pašvaldība atteicās to darīt. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija domes pusē un uzskatīja, ka nomas maksas iekasēšana par kapavietām nav prettiesiska. Tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka pilsētas dome pārkāpusi Satversmē nostiprināto tiesiskās valsts principu.
Arī “Latvijas Avīze” jau rakstījusi (“Mūža mājas noma – sešās pašvaldībās”, “LA” 24.08.2018.), ka Jūrmalas iedzīvotājs Staņislavs Papiņš bija neizpratnē, kāpēc pašvaldība pieprasa viņam maksāt nomas maksu par piederīgo kapavietu Ķemeru kapsētā, kaut arī viņš to apkopj paša spēkiem.
Jūrmalas domē “Latvijas Avīzi” informēja, ka Satversmes Tiesas spriedums ir izpildīts un no 5. marta kapavietas nomas maksa atcelta. 21.marta domes sēdē plānots apstiprināt jaunus Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus.
“Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā izdarītajiem secinājumiem tiks izstrādāti saistošo noteikumu grozījumi, vairs neparedzot nomas maksu par kapavietu izmantošanu,” piebilda Jūrmalas pilsētas domes speciāliste Elita Cepurīte.
Cieņpilnas apbedīšanas pienākums
Demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves, pausts Satversmes tiesas spriedumā. Ar to Satversmes tiesa norāda pašvaldībām, ka kapavietas piešķiršana pēc būtības nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums.
ST spriedumā citē Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta savulaik norādīto, ka kapsētas un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā. Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā Satversmes tiesai bija norādījusi, ka apstrīdētajās pašvaldības noteikumu normās noteiktais maksājums gan esot nosaukts par nomas maksu, bet faktiski esot samaksa par sniegto pakalpojumu un šādu samaksu pašvaldība esot tiesīga pieprasīt saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”.
Tomēr ST iebilst: “Pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums, kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka ķermenis, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu.”
Tāpēc ST secina, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 14. punktu (sk. uzziņu) būtu tiesīga noteikt samaksu.
Tiesas spriedumu pildīs
Jūrmala nav vienīgā pašvaldība, kuras kapsētās noteikta nomas maksa. Kā “LA” pērn rakstīja, vēl arī Kuldīgas, Olaines, Raunas, Rūjienas, Skrundas novadi ir noteikuši ikgadēju maksu par kapavietu izmantošanu, kas atkarīga no lietošanā piešķirtās kapavietas platības. Šajās pašvaldībās par vienvietīgu kapavietu gadā jāmaksā 1,42–4,15 eiro. Jūrmalā tā ir 4,15 eiro par vienu kapavietu jeb 0,83 eiro (ar PVN – 1 eiro) par vienu kvadrātmetru gadā.
Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs skaidro: “Olainē maksa par kapavietas izmantošanu nav noteikta. Mums ar domes lēmumu noteikta virkne maksas pakalpojumu, sākot ar izziņas izsniegšanu un beidzot ar kapa inventāra nomu un kapa rakšanu, kā arī jaunas vietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā, kas, mūsuprāt, laikam nav pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu. Vienīgais, kas ir pretrunā, un to tad mēs acīmredzot mainīsim, ir maksa par rezervēto kapavietu – gadā šī maksa ir 4,13 eiro.”
Olaines pašvaldības vadītājs apstiprina, ka 2013. gadā, kad ieviesta maksa par kapavietas rezervēšanu, tas darīts zināmā mērā vietas trūkuma dēļ. “Lai cilvēki neaizņem nosacīti uz priekšu vietu ļoti lieliem ģimenes kapiem.”
Uz šo problēmu norāda arī VARAM pārstāvis. “Satversmes tiesas spriedums nenozīmē, ka ministrija atsakās no iepriekš paustā viedokļa, taču spriedums ir jāpilda. Līdz ar to darba grupai, kas tika izveidota pērn pēc Valsts kontroles ziņojuma par kapsētu apsaimniekošanu, darba kārtībā, visticamāk, būs vēl viens jautājums, – izstrādāt kārtību, kā regulēt brīvo kapavietu rezervēšanu.
Latviešu tradīcijā ir veidot dzimtas kapus, bet, piemēram, lielajās pašvaldībās, kur ir daudz cilvēku, jau tagad daudzās kapsētās trūkst vietas.
Nomas maksa bija veids, kā atsevišķas pašvaldības regulēja pieprasījumu,” norāda A. Mičuls.
Jūrmalas domei nebūs jāatmaksā līdz šim par kapavietu izmantošanu saņemtā maksa. Lēmumam nav atpakaļejoša spēka. Taču pašvaldības vairs nedrīkst prasīt maksu par kapavietas nomu kopš sprieduma publicēšanas dienas, tas ir, šā gada 5. marta, norādīts ST spriedumā.
Nav pienākums visu nodrošināt par velti
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka Satversmes tiesa ir kļūdījusies. “Ja Latvijā būtu pieņemts likums, ka kapavietas piešķiršana ir bezmaksas pakalpojums, tad Satversmes tiesai būtu taisnība. Taču tad būtu jāuzdod jautājums, vai pašvaldības budžeta pieaugums ir adekvāts, lai uzdotu pašvaldībai veikt vēl vienu jaunu funkciju par velti. Un tādā gadījumā šis jautājums tiktu ietverts Pašvaldību savienības un Ministru kabineta sarunās, būtu arī Finanšu ministrijas atzinums, kur rast līdzekļus šī pakalpojuma finansēšanai. Līdz šim nav bijusi tāda vienošanās, ka šis pakalpojums ir jāsniedz par velti, un līdz ar to kapu ierādīšanu var traktēt kā maksas pakalpojumu,” uzskata M. Pūķis.
Viņš arī norāda, ka Satversmē ir dažādas tiesības un ne no vienām neizriet pienākums tās nodrošināt par velti. “Par to varētu vienoties, bet tas ir jautājums par nodokļu maksātāju naudas pārdali. Pašvaldībām ir dažādi pakalpojumi, vienus sniedz par pilnu maksu, citus ar pašvaldības dotāciju, vēl kādus bez maksas. Veidu, kā tas jāsniedz, regulē vai nu likums, vai pašvaldības saistošie noteikumi. Tostarp pašvaldības saistošo noteikumu statuss ir noteikumiem par pašvaldības budžetu,” piebilst pašvaldību konsultants. Viņš norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība vēl spriedīs, kā rīkoties pēc šī Satversmes tiesas lēmuma.
Atgādināsim, ka Valsts kontrole jau pērn norādīja pašvaldībām, ka kapsētu ierīkošana un uzturēšana ir viena no pašvaldības funkcijām un ka valstī nav vienotas kārtības par kapsētu maksājumiem, līdz ar to katra pašvaldība organizē cilvēku apbedīšanu pēc saviem ieskatiem.
Pašvaldību dažādā attieksme pret maksājumu par kapsētu izmantošanu liedz iedzīvotājam brīvi izvēlēties vietu tuvinieka apbedīšanai.
Bieži vien par kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāk nekā par apbedīšanu – ir pašvaldības, piemēram, Rīga, kurās par vienas kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāki simti eiro.
Par ko var prasīt maksu
Likuma “Par pašvaldībām” 21. pantā teikts:
Dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:
a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),
b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),
c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,
d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,
e) sadzīves atkritumu savākšanu,
f) licenču (atļauju) izsniegšanu,
g) citiem pakalpojumiem.
Tiesa atsaucas uz Satversmes preambulu un kultūras kanonu
Satversmes tiesa spriedumā par kapavietu nomas maksu atsaucas arī uz Satversmes preambulu un kultūras kanonu: “Cilvēka cieņas aizsardzība pēc nāves ir balstīta arī uz kultūras un reliģijas tradīcijām, kas ietvertas Satversmes ievada piektajā rindkopā minētajā latviskajā dzīvesziņā. Latvijas kultūras kanonā, kas citstarp ir kultūras vērtību apkopojums, kā vērtība iekļauta arī kapu kopšanas tradīcija.
Kā norādīts kanonā, kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Tās ne tikai kalpo kā mirušo atdusas vietas, bet arī apliecina vēlmi un vajadzību izrādīt cieņu saviem mirušajiem tuviniekiem. Daudzviet mirušo apglabāšanas vietas tiek uzskatītas par svētām. [..] Satversmes ievada piektā rindkopa noteic, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veido [..] vispārcilvēciskās vērtības.
Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem. Šīs vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa, noteic to, ka pēc cilvēka nāves viņš ir jāapbedī un šis pienākums visupirms gulstas uz mirušā cilvēka tuviniekiem. Latvijā tradicionāli apbedīšana tiek veikta, mirušos cilvēkus apglabājot kapsētās. Cilvēka cieņa ietver arī personas tiesības lemt par savu ķermeni.
Tas nozīmē, ka ir respektējama cilvēka dzīves laikā izteiktā griba tikt apbedītam noteiktā veidā vai pēc nāves ziedot savu ķermeni zinātniskiem pētījumiem. Līdz ar to demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves.”
