Mūža darbs un skola. Ciemos Sudakovu ābeļdārzā Lībagu “Kurzemniekos” 1
Jau vairāku gadu pieredze ābolu audzēšanā un pārstrādē ir EGITAI un SANDIM SUDAKOVIEM, kuri saimnieko Lībagu pagastā Talsu pievārtē. Lauku saimniecībā “Kurzemnieki” divarpus hektāros sastādītās teju 2000 dažādu šķirņu ābelītes ģimenei ir gan pārbaudījumu, gan prieka avots.
Atbildība par vecāku lolojumu
Ābeļdārzu izveidoja un iekopa Egitas vecāki Ausma un Kārlis Hofmaņi. Breša laikos viņi par privatizācijas sertifikātiem iegādājās zemesgabalu kopā ar mežu gleznainajā Talsu paugurainē. Vajadzējis palauzīt galvu, kādu saimniecisko darbību tajos pakalniņos un lejās uzsākt. Paklausot speciālistu ieteikumam, izveidojuši augļu dārzu.
Pirmās 1200 ābeles Hofmaņi iestādījuši 1998. gadā, bet pēc trim gadiem klāt nākušas vēl 700. Tolaik Latvijā pieredze komercdārzu ierīkošanā bijusi niecīga, tāpēc izvēlējušies nevis dažas, bet daudzas šķirnes – tās, pēc kurām bijis lielāks pieprasījums. – Tāpēc mums ir tāds šķirņu raibums, pavisam 17: ‘Sinap Orlovskij’, ‘Auksis’, ‘Orlovskij’, ‘Rubīns’, ‘Mery Gold’, ‘Koričnoje Novoje’, ‘Konfetnoje’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Noris’, ‘Atmoda’ un citas. Tagad komercdārzos, lai būtu vieglāk saimniekot, stāda tikai divas trīs ābolu šķirnes, kam augļi ienākas aptuveni vienā laikā, – stāsta Egita, kura pirms neilga laika pārņēmusi vecāku iekopto augļu dārzu. – Es apbrīnoju vecākus par viņu drosmi mesties iekšā nezināmajā. Viņiem nebija ne zināšanu, ne pieredzes augļkopībā, arī tehnikas trūka.
Uzņemoties atbildību par vecāku lolojumu, Egita apmeklējusi dažādus kursus un seminārus, kā arī devusies pieredzes braucienos pie komercdārzu īpašniekiem Latvijā, Polijā un Vācijā. Tas bijis ļoti vērtīgi un iedvesmojoši, devis enerģiju turpmākajam darbam. Apmeklējot videi draudzīgas saimniecības Vidzemes pusē un uzklausot speciālistu padomus, radusies drosme pievērsties ābolu pārstrādei. – Vidzemnieki pirms gadiem sešiem bija uzņēmīgāki par mums, kurzemniekiem. Viņiem jau tolaik sekmīgi darbojās dažādas sīkražotnes. Īpašu paldies par pamudinājumu un iedrošinājumu gribu teikt “Jaun-Ieviņu” saimniecei Inetai Rudzītei.
Lai “Kurzemnieki” varētu augt un attīstīties, Egita rakstījusi vairākus projektus. Viņa spriež – nez kā ietu, ja nebūtu ekonomistes izglītības, pieredzes grāmatvedībā un projektu rakstīšanā. Par iegūto finansiālo atbalstu nopirkuši traktoru, miglotāju, pļaujmašīnu, ierīkojuši laistīšanas sistēmu un labiekārtojuši ābolu glabātavu. Tehnikas pamatbāze patlaban nokomplektēta, tāpēc var domāt par ābeļdārza paplašināšanu. Tomēr komercražošana vien Sudakovus neinteresējot. “Kurzemnieki” atrodas dabas parka “Talsu pauguraine” teritorijā, tāpēc ģimene pievērsusies arī lauku tūrismam. Sudakovi viesiem rāda un stāsta, kā saimniekot videi draudzīgi, kā kopt ābeļdārzu, lai mazāk ietekmētu vidi un cilvēku veselību.
