Ārsti ieteica beigt spēlēt 3
Edmunds Vasiļjevs atzīst, ka viņa mērķis bija izaudzināt NHL spēlētāju: – Hokejā nevar kā dažos individuālajos sporta veidos – divus, trīs gadus pastrādā ar sportistu, aizbrauc uz pasaules čempionātu, izcīni medaļu, dabū lielu prēmiju, un miers. Zemgus ir mana mūža darbs – no apakšas līdz augšai, un man ir patiess prieks, ka viņš sasniedza mērķi.
Vaicāts, vai kādreiz Zemgus ir arī kaut ko sagrēkojis, treneris pārliecinoši uzsver – neesot gan. Vienmēr bijis pie vietas. Talants izkristalizējies pakāpeniski. – Kaut kas viņam ir no dabas dots, bet attieksme pret darbu ieaudzināta ģimenē – ir jāstrādā, nevar dzīt velnu. Zemgus nekad nečīkstēja, ka ir par daudz un par grūtu.
Divpadsmit gadu vecumā gan bija brīdis, kad trenerim nācās piebremzēt – augošajam puikam radās problēmas ar ceļgaliem. Gājis pie ārstiem, daži pat ieteikuši beigt spēlēt hokeju. – Mēs ar tēvu gan nepakļāvāmies, trenējāmies saudzējošā režīmā, elastīgi. Atcerējos no bērnības, ka manam brālim Haraldam arī dakteri gandrīz pārvilka krustu, bet redz, kā vēlāk spēlēja. Galvenais – nevajag steigties. Zemgus pirka speciālus ceļu fiksatorus un tika ar problēmām galā.
Jau jauniešu vecumā Girgensons izcēlās ar fizisko spēku. Kā īsts Lāčplēsis! Treneris atzīst – tas ir fanātiska darba rezultāts. – Viņš treniņos vienmēr izpildīja prasīto un vēl mazliet pa virsu. Ja prasu 20 reižu, viņš uztaisa 25. Man nekad nebija jāskatās un jākontrolē – ja ir pateikts, viss būs kārtībā. Zemgum tēvs arī nebija ar pliku roku ņemams, patika asi nospēlēt, tā ka dēlam kaut kas gēnos ir, un es domāju, ka viņš ir stiprākais no visiem maniem audzēkņiem.
Treneris sekojot līdzi arī audzēkņu sekmēm skolā. – Nevienam neiet viegli, jo slodze skolā ir nenormāli liela un atņem daudz spēka. To uzreiz var redzēt arī laukumā – iedod jaunu vingrinājumu, bet nevar izpildīt, smadzenes nogurušas. Zemgum gan no skolas nekad nebija sūdzības. Viņš sākumā mācījās Rīgas 93. vidusskolas hokeja specklasē, tādējādi mācības un sportu bija vieglāk apvienot. Tad gan atnāca jauna vadība un Ēvalds Grabovskis mūs uzspridzināja.
