Mūža darbs. Saruna ar Zemgus Girgensona treneri Edmundu Vasiļjevu 3
– Mans vadmotīvs darbā ar jauniešiem ir, pirmkārt, lai viņi izaug par kārtīgiem večiem un, otrkārt, laba līmeņa spēlētājiem, – teic hokeja treneris EDMUNDS VASIĻJEVS. Viņa spožākajam audzēknim ZEMGUM GIRGENSONAM šī nedēļas nogale būs īpaša – 21 gadu vecais uzbrucējs kļūs par trešo latvieti, kas piedalīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) Visu zvaigžņu spēlē.
Zināja, ko grib
Vasiļjevs ir viens no padomju laika Rīgas “Dinamo” ilggadējiem spēlētājiem. Pēc karjeras beigām kļuva par treneri un Latvijas hokejam devis veselu plejādi talantu. No tiem spilgtākais ir Zemgus Girgensons. 60 gadus vecais speciālists nav pārsteigts, ka audzēknis aizcīnījās līdz NHL un jau otrajā sezonā kļuvis par vienu no Bufalo “Sabres” komandas līderiem: – Izbrīns var rasties tad, ja tukšā vietā kaut kas izaug. Bet man jau iepriekš bija audzēkņi, kas sasnieguši labus rezultātus – brāļa dēls Herberts Vasiļjevs, Aleksandrs Ņiživijs, Atvars Tribuncovs, trīs gadus trenēju arī Sandi Ozoliņu. Strādājām pēc labākās sirdsapziņas. Nē, pārsteigts es neesmu, priecīgs – gan.
Hokeja ceļš Zemgum sākās piecu gadu vecumā. Tēva Alda izvēle puiku vest uz šo sporta veidu nepārsteidza – viņš pats savulaik spēlēja hokeju, aizkļūstot līdz “RASMS” komandai. – Mēs kādu laiku esam spēlējuši kopā Latvijas čempionātā, tāpēc Aldis zināja, kam atdod savu dēlu, – smejas Edmunds Vasiļjevs. – Viņiem visa ģimene ir cieši saistīta ar hokeju – arī Zemgus mamma, māsa, vectēvs ir uz turnīriem līdzi braucis.
Darbs ar Girgensonu esot bijis vienkāršs un pateicīgs – apzinīgs, centīgs, strādīgs. – Zemgum jau no bērnības patika trenēties. Ir tāda kategorija, kas it kā trenējas, it kā ir talantīgi, bet tādi arī paliek. Zemgum ir kardināli pretēji – viņš visu laiku bija līderis, neraugoties uz to, ka bija gadu jaunāks nekā lielākā daļa komandas biedru. Trenerim nekad pretī nerunāja. Viņš kā kapteinis saprata, ka nekad nedrīkst apstāties – ir jāvelk aiz sevis pārējie. Gāja ar pacietību, ar gribasspēku, – stāsta treneris.
Viņš uzsver, ka sports nesākas ar stadionu vai hokeja laukumu, bet gan ar sadzīvi – jābūt kārtīgam, no nevīžīgajiem reti izaug meistari. – Zemgus jau agrā vecumā kļuva patstāvīgs. Daudziem puišiem somas stiepj vecāki, bet viņš pats vienmēr rūpējās par savu inventāru. Zināja, ko grib.
