Mūža balva mūzikā – Kalniņam un Viļumanim 0
Aleksandrs Viļumanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neraugoties uz sarežģītajiem izdzīvošanas apstākļiem mūzikai un kultūrai kopumā, esam piedzīvojuši neticami bagātu, krāšņu un daudzveidīgu mūzikas gadu ne vien Rīgā, bet arī reģionālajās koncertzālēs.
Šis bija viens no secinājumiem, vakar paziņojot pretendentus uz valstī augstāko valsts cildinājumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu. Kā atzina žūrijas priekšsēdētāja muzikoloģe Daina Markova, astoņās nominācijās šogad pārstāvēti visi reģioni un to kopums aptver ļoti plašu žanru spektru, turklāt šogad mūs arī īpaši aplaimojuši starptautiski pazīstamie mūziķi no Latvijas, radot īpašu konkurenci nominācijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”.
Par Mūža ieguldījumu mūzikā šogad tiks sumināti komponists Imants Kalniņš – skaņradis, kurš raksta par “lietām, kas nepāriet, mīlestības komponists” –, un Maestro Aleksandrs Viļumanis – Baltā nama vēstures veidotājs, kādreizējais Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1975–1986; 1994–1996), izcils mūziķis un aizrautīgs latviešu oriģināloperas interprets, kura radošajā pūrā ir 70 operu un 30 baletu.
Pandēmijas ierobežojumu dēļ šoreiz starp balvas kategorijām izpalicis “Gada uzvedums”, toties klāt nākusi jauna kategorija – “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Tajā sacentušies 50 projekti, bet nosaukti trīs – jauniešu kora “Kamēr…” muzikāli performatīvais piedzīvojums “Kamēr… upē” Gaujas krastā 25. jūljā Cēsu Mākslas festivāla laikā; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts “Mālera Piektā un RIX” 13. martā Lielajā ģildē un “Koncerts-performance “Viens” 24. jūlijā koncertzālē “Latvija”.
Par “Gada jaundarbu” sacentīsies trīs latviešu mūzikas milži – Arturs Maskats ar “Vasaras sapņiem”, Uģis Prauliņš ar “Mesu un interlūdijām L’homme arm?” un Pēteris Vasks ar “Sesto stīgu kvartetu”. Par “Izcilu interpretāciju” nosaukti no pazīstamās pianistu dinastijas nākušais mūziķis Georgijs Osokins, kura radošais ceļš cieši savijies ar Friderika Šopēna mantojumu, dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš par Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūziku Jūrmalas festivāla noslēguma koncertā, vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians – par latviešu komponistu mūziku koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 9. augustā Mazajā Mežotnes pilī.
Starp balvas pretendentiem īpaša intriga saistās ar talantīgākajiem jaunajiem māksliniekiem, starp kuriem izcelti vijolnieks Daniils Bulajevs, kura vijole, pēc žūrijas locekles, muzikoloģes, mūzikas pedagoģes un docētājas Ivetas Grundes teiktā, “māk runāt jauneklīgi, tehniski spoži un viedi,” spilgtā džeza dziedātāja, soprāns Beāte Zviedre, kā arī jauniešu kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters.
“Šajā gadā kā nekad sapratām, cik milzīgs spēks ir dzīvai mūzikai; cik tā var būt arī dziedinoša – it sevišķi brīžos, kad pēc ilgāka pārtraukuma atkal bijām koncertu apmeklētāji,” teica D. Markova.
Saistībā ar pašas Lielās Mūzikas balvas ceremonijas norisi, kas notiks attālināti, vēl daudz darāmā. Tomēr zināms, ka tās tiks pasniegtas 2. martā Latvijas Nacionālajā operā un pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”.
