Kā uzmana? 49
Ņemot vērā policijas atšķirīgo attieksmi pret dažādiem naida runas gadījumiem, uzdevu vairākus jautājumus Drošības policijai. Uz tiem rakstiski atbildēja DP preses sekretāre Līga Pētersone. Jāteic – atbildes visai nekonkrētas.
Vai Drošības policija ir saņēmusi kādus vadošus norādījumus, ka tagad īpaši un vairāk – pēc pēdējiem notikumiem Eiropā – jāuzmana naida runas tieši pret bēgļiem imigrantiem?
Nekādi “vadošie norādījumi” saņemti neesot. Iestāde turpinot darboties, vadoties pēc Valsts drošības iestāžu likuma, kas paredz Drošības policijai vērsties pret draudiem nacionālajai drošībai, kā arī izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud nacionālo drošību.
Cik konkrēti darbinieku uzrauga notiekošo sociālajos tīklos, Drošības policija nepauž, bet darbs notiekot, tiek arī pārbaudīta iedzīvotāju piesūtītā informācija par ierakstiem, kas satur pazīmes, kuras var attiecināt uz Krimināllikuma 78. un 150. pantu par naida izraisīšanu pret nacionālām, etniskām, rasu, reliģiskām grupām, bēgļiem un migrantiem.
Vai tikpat veikli kā konkrēto tukumnieku notver arī citus kūdītājus, piemēram, vai tiek uzmanīti sociālie tīkli krievu valodā, piemēram, kad krievi aicina iet sist latviešus? Un latviešu sociālie tīkli: kad latviešus aicina iet sist krievus? Un vai tiek fiksēti izteicieni, kas ir naida pilni pret ebrejiem, čigāniem (romiem), cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu?
Tas, kā norāda Drošības policija, esot atkarīgs no dažādiem faktoriem, galvenokārt no tā, cik rūpīgi šī persona slēpj savas pēdas virtuālajā vidē. Ir gadījumi, kad aizdomās turamo izdodas identificēt ļoti īsā laikā, ir gadījumi, kad ir nepieciešams ilgāks laiks. Pēdējo gadu laikā Drošības policijas lietvedībā ir bijuši kriminālprocesi, kuros tiek izmeklēti naidu izraisoši izteikumi gan pret dažādu tautību pārstāvjiem, gan citu rasu pārstāvjiem.
