Ja čūlas negrib dzīt 0
Mutes dobumā, visbiežāk – uz lūpu un vaigu iekšpuses, mutes pamatnes vai mīkstajām aukslējām dažkārt veidojas sīkas, sāpīgas un nedzīstošas čūliņas – aftas. Vispirms uz gļotādas var sataustīt nelielu mezgliņu, kas drīz vien pārvēršas sāpīgā pušumā. Aftu veidošanos visbiežāk izraisa stress, piemēram, jauniem cilvēkiem tās var parādīties eksāmenu laikā. Tās veicina arī traumas, tajā skaitā pārāk spēcīga zobu tīrīšana. Aftas var būt arī organisma alerģiska reakcija no dažiem pārtikas produktiem, piemēram, riekstiem, zemenēm, kivi vai mandarīniem.
Daudz sāpīgākas ir lielās aftas, kuru diametrs pārsniedz vienu centimetru. Tās parādās tad, kad mazinājušās organisma aizsargspējas, piemēram, pēc smagas slimības vai ciešot no anēmijas.
Neliela afta parasti sadzīst divu nedēļu laikā, lielā – četrās piecās nedēļās. Tā kā tā ir ļoti sāpīga, dzīšanas procesu var pasteidzināt ar pretsāpju un pretiekaisuma ziedēm, piemēram, “Kamistad”, “Aftamed” vai “Larifan” zobu pastu un aerosolu. Ja šo līdzekļu nav pie rokas, var izmantot arī “Solkoseril” ziedi, kas mehāniski nosedz pušumu un mazina sāpes.
Pūslīši uz mēles, smaganām vai cietajām aukslējām, kuriem pārplīstot rodas sāpīgas čūlas, parasti rodas herpesvīrusu infekcijas dēļ. Ar šo vīrusu inficējas jau bērnībā un tas organismā saglabājas visu mūžu. Apsaldēšanās, zobu labošana vai raušana var provocēt vīrusa aktivizēšanos un čūliņu rašanos uz lūpas vai mutes dobumā. Par to, ka mutes dobumā uzdarbojas vīrusi, liecina slikta pašsajūta, drudzis un palielināti, sāpīgi limfmezgli.
“Ja mazās aftas veidojas atkārtoti, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus un pārliecinātos, vai iemesls nav celiakija, Krona vai Behčeta slimība,” uzsver profesore. Par laimi, Behčeta slimība, kurai raksturīga arī čūlu veidošanās uz dzimumorgāniem un acu iekaisums, nav pārāk bieži sastopama.
Pie ārsta – zobārsta, ģimenes ārsta, bet vislabāk – pie mutes gļotādas speciālista – jādodas, ja čūla nesadzīst divu nedēļu laikā, kļūst nesāpīga, bet tās malas – blīvākas, jo arī mutes dobumā var rasties ļaundabīgas izmaiņas. Profesore Ingrīda Čēma teic, ka visbiežāk ļaundabīgie audzēji veidojas mēles sānos un tās aizmugures daļā, kā arī zem mēles – mutes pamatnē. Par to pārliecinās, paņemot no aizdomīgās vietas audu gabaliņu histoloģiskai analīzei. Ja ļaundabīgais audzējs mutes dobumā atklāts laikus, mūsdienās to ar labām sekmēm iespējams izoperēt.
DER ZINĀT
Mutes gļotādas bojājumi dzīst lēnāk tad, ja ir nomākta imūnā sistēma, kā arī slimojot ar cukura diabētu, anēmiju.
