Zobakmeni var arī pats nepamanīt 0
Ikdienā uz zobiem veidojas aplikums, kuru no rīta un vakarā notīrām, veicot ikdienas mutes dobuma higiēnu. Bet, apmeklējot zobārstu, gadās, ka viņš pajautā – kad tad esat bijis pie zobu higiēnista? Zobakmens jānoņem! Taču šķiet, ka nekas netraucē!
Kā atpazīt zobakmeni?
Ja aplikums ilgāku laiku netiek notīrīts, tajā sākas mineralizācijas process. Tātad zobakmens ir aplikums cietā formā. Tas var mineralizēties no siekalām vai smaganu kabatās atrodamā šķidruma. Aplikums divās dienās spēj mineralizēties par 50%, kas norāda uz to, ka mineralizācijas process notiek ļoti strauji. Zobakmeni iedala zemsmaganu un virssmaganu zobakmenī. Visbiežāk pacienti pamana tikai virs smaganas esošo zobakmeni uz apakšējiem priekšzobiem. Zobi tiek apskaloti ar siekalām, kuras turpat zem mēles arī izdalās, tāpēc zobakmens lokalizējas tur. Otra vieta, kur to var redzēt, ir augšžokļa dzerokļu ārējās virsmas, tuvu tiem atrodas jau citu siekalu dziedzeru izvadi.
Zobakmens virsma ir grubuļaina, kas palīdz piestiprināties jaunam aplikumam.
Krāsa var būt no balti dzeltenas līdz pat tumši brūnai. Taču, ja nepamanāt savā mutē zobakmeni, tas nenozīmē, ka tā nav. Arī zemsmaganu zobakmeni pašam ir ļoti grūti diagnosticēt. Tāpēc jāapmeklē zobu higiēnists vai savs ārstējošais zobārsts. Veicot vispārēju mutes dobuma vizuālu apskati, zobārsts rentgena uzņēmumā (ja tas nepieciešams) izvērtē zobu stāvokli un nosūta tālāk pie zobu higiēnista vai periodontologa (periodontoloģija ir zobārstniecības novirziens, kurā tiek veikta smaganu slimību diagnosticēšana un ārstēšana).
Kāpēc jānoņem zobakmens
Rūpīgi tīrot zobus un neļaujot uzkrāties aplikumam, tajā nesāks veidoties mineralizācijas process un neizveidosies zobakmens. Ieteicams uzturā lietot pietiekami daudz ūdens un mazāk sāļus ēdienus jeb ievērot sabalansētu uzturu un visu lietot mērenā daudzumā.
Pētījumi liecina, ka zobakmens neizraisa smaganu asiņošanu, kariesa veidošanos, ja uz tā neatrodas aplikums. Bet zobakmens virsma ir raupja, un uz tās viegli veidojas mikrobu un aplikuma kārta, kas rosina iekaisumu smaganās un iespējamu caurumu veidošanos zobos. Higiēnists zobus iekrāso ar speciālu krāsu, lai noteiktu vietas uz zobu virsmām, kur lokalizējas aplikums, to dara, lai pacientam spētu vizualizēt, kur palicis nenotīrītais aplikums. Tad tiek lietota ultraskaņas iekārta, ar kuru tiek noņems lielākais zobakmens daudzums. Pēc tās izmanto rokas instrumentus precīzai atlikušā zobakmens noņemšanai. Zobi tiek nopulēti ar pastu, zobu starpas iztīrītas ar zobu diegu un bieži vien arī uzklāta fluora laka.
Higiēnists individuāli katram pacientam nosaka, cik bieži būtu jāierodas vizītē, lai noņemtu zobakmeni, – vairumā gadījumu 1–2 reizes gadā. Viss atkarīgs no pacienta spējām parūpēties par sava mutes dobuma veselību. Speciālists arī apmāca pacientu, kā pareizi kopt zobus mājas apstākļos: kā pareizi tīrīt zobus un konstrukcijas mutes dobumā (zobu tilti, implanti, kroņi), ja tādas ir.
