Vistas pilnas ar hormoniem un antibiotikām? Laboratorijā pārbauda vistas gaļas kvalitāti 0
Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību: par to likusi aizdomāties kāda ražotāja reklāma, kurā pausts, ka tā audzētie putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”. Vai citās saimniecībās audzēto vistu gaļa ir patērētājiem droša? Tādēļ apkopota informācija, kāda patlaban ir situācija Latvijas vistas gaļas tirgū, kā arī tiek veikts pētījums: nopērkot dažādu vistas gaļas ražotāju produkciju, tā tiek laboratoriski izmeklēta. Kas tad atklājies, skaties “Bez Tabu” veidotajā sižetā!
“Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši tiek akcentēts, ka ir jāsamazina sarkanās gaļas (par tādiem uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, uzskata cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošana uzturā, iesakot šo gaļu patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā jeb 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa – tītars un vista – būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk. Vistas gaļa pieder olbaltumvielu produktu grupai, ko mums ar uzturu vajadzētu uzņemt. Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama. To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekoši daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums) profilaksei,” vistas gaļas nozīmi cilvēka uzturā skaidro dietoloģe Lolita Neimane.
Viņa, stāstot, kāpēc aktualizējusi šo tēmu, saka: “Zinot, cik nozīmīgs šis produkts ir mūsu uztura piramīdā, kā arī to, ka putnu gaļas patēriņš pasaulē, t.sk., mūsu valstī ik gadu pieaug: Latvijā viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20 kg putnu gaļas, un vairāk nekā puse iedzīvotāju vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā, vēlējos aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas un patērētājiem drošas vistas gaļas pieejamību. Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar “Ķekavas” paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,” saka L. Neimane, piebilstot, ka dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem.
Tatjana Lisakovska, “Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste, situāciju komentē šādi: “Pēc ES likumdošanas gaļā ir atļauta antibiotiku atlieku klātbūtne ar likumu noteiktajās robežās un šāda gaļa ir droša uzturā. Tomēr gūt pārliecību par to, ka gaļā antibiotiku atlieku nav vispār, var tikai, tad ja uz gaļas marķējuma ir norāde, ka dzīvniekam izaudzēšanas laikā antibiotikas nav dotas. Šādu informāciju izvietot uz iepakojuma nevar kurš katrs. Ir jāizpilda ES likumdošanas prasības attiecībā uz papildus norādēm, ko sniedz ražotājs marķējumā. Marķējums “Audzēts bez antibiotikām” apliecina, ka produktā nav nekādu antibakteriālo zāļu pēdu un to var pierādīt ar īpaši jutīgu antibiotiku atlieku noteikšanas medodi laboratorijā.
Lai saņemtu PVD atļauju izvietot marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”, “Putnu fabika Ķekava” ir gājusi garu ceļu: izstrādājusi un ieviesusi stingras veterināro zāļu uzskaites procedūras, nodrošina rūpīgu saražotās putnu gaļas izsekojamību un regulāri sniedz pierādījumus PVD, ka marķējums “Audzēts bez antibiotikām” atbilst tā nosaukumam. Divus gadus ir noticis darbs pie kvalitātes izsekojamības ražotnē, modernizētas putnu novietnes un vērienīgi uzlabota biodrošība (inkubatora biodrošības paaugstināšana, specializētu higiēnas procedūru ieviešana, īpašs dezinfekcijas aprīkojums un speciāli aizsargtērpi darbiniekiem). Tāpat putniem tiek izmantota tikai paaugstinātas kvalitātes barība. Visu šo darbību rezultātā esam minimizējuši putnu saslimstību. Ja vistas neslimo, tās nav nepieciešams ārstēt. “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais uzņēmums, kas ir saņēmis atļauju putnu gaļas marķēšanai ar norādi “Audzēts bez antibiotikām”.”
