Pāris sitieni pa ekrānu un vakariņas brauc pie jums. Mūsu virtuvēs ienāk digitalizācija 0
“Dati rāda, ka sievietes ik dienu ēst gatavošanai atvēl divas stundas, ieskaitot iepirkšanos, tas ir pārāk daudz. Santehniķi vai automehāniķi taču arī lietas paveic jūsu vietā, kāpēc to nevarētu darīt arī pavāri? Ēst gatavošana kļūs vien par hobiju – piecu, varbūt desmit gadu laikā. Pirms 100 gadiem cilvēki lielākoties paši sev šuva drēbes. Cik daudziem tagad mājās ir šujmašīna?” aizvadītajā e-komercijas konferencē “eCOM360” sacīja ēdienu piegādes platformas “Wolt” vadītāja Baltijā Līsa Ristāla.
Digitalizācija skārusi arī virtuvi
To sauc par “food tech”. Latviski tas būtu – pārtikas tehnoloģijas. Ristāla sacīja, ka pērn nozarē visā pasaulē investēti 42 miljardi eiro, pēdējo gadu laikā nozarē radušies 35 uzņēmumi – “vienradži”, proti, uzņēmumi, kuru vērtība sasniegusi vienu miljardu.
Viņa atklāja, ka šobrīd notiek aktīva cīņa starp jaunajiem “food tech” uzņēmumiem un to radītajām vienkāršajām platformām, un jau pierastajiem pārtikas piegādes tīkliem, kas lielākoties piegādā pārtikas produktus, no kuriem vēl jāuzmeistaro maltīte.
Ar ko cenšas būt pārākas jaunās platformas? Ar zibenīgumu un izdevīgumu.
Viss ir automatizēts – viena lietotne, pāris sitieni pa ekrānu un noskatītās vakariņas brauc pie jums. Kuras turklāt tiešsaistē var izsekot. Uzturēt šādu lietotni nav sarežģīti – īsti nekas nemainās, ja lietotni lieto 1000 vai 500 000 cilvēku.
“Wolt” gadījumā uzņēmums Rīgā par piegādi iekasē 1,9 eiro komisijas maksu (minimālā pasūtīja summa ir astoņi eiro, tātad kopā ar komisiju – 9,9 eiro), bet vidēji ēdienu piegādā 38 minūšu laikā un grib šo laiku samazināt līdz 25 minūtēm.
Ristāla uzsvēra, ka “food tech” bums tikai sākas – no divu triljonu eiro lielā pārtikas un dzērienu Eiropas tirgus tikai 1,5% tiek veikti ar piegādi. Taču ik gadu šis skaitlis aug par 50%.
Eiropa gan esot konservatīva – krietni attīstītāka šī nozare ir Āzijā, kur ģimenes šādus pakalpojumus izmanto daudz biežāk.
Tāpat “food tech” palīdz attīstīties t. s. “spoku restorāniem” – ēdienu gatavotājiem mājās, kuri ir tik prasmīgi, ka spēj apkalpot cilvēku vēlmes paši no savām mājām – vajadzīga vien virtuve un labs ēdiens, lai būtu klienti.
Pārtikas interneta veikala “Barbora” valdes locekle Sanita Bērziņa “LB” sacīja, ka tehnoloģijas ietekmē visu klasisko tirdzniecības veidu, tomēr līdz pilnīgai iepirkšanās pāriešanai uz digitālo vidi būs nepieciešami vairāki gadu desmiti.
“Tajā pašā laikā fiziskā iepirkšanās nekad nepazudīs. Jūtam, ka daudziem cilvēkiem ir grūti mainīt savu rutīnu un pāriet no tradicionālās iepirkšanās uz iepirkšanos internetā. Cilvēks pēc būtības ir sociāla būtne un viņam ir nepieciešama sabiedrība.”
Tajā pašā laikā Bērziņa sacīja, ka pēdējā gada laikā notikusi strauja tirgus izaugsme un pieprasījuma pieaugums.
“Pārtikas piegādes pakalpojums kļūst arvien populārāks, jo arī pašiem klientiem mainās dzīvesveids un viņi spēj novērtēt laika un naudas ietaupījumu. Jaunu klientu skaits ar katru mēnesi pērn pieauga par 26% un jaunu pasūtījumu skaits – par 19%, kas ir ievērojami vairāk kā jebkuru citu gadu. Pašreiz mūsu klients ir katra ceturtā Rīgas mājsaimniecība.”
