“Mūsu valstī var izdzīvot pat 30 gadus, nezinot valodu…” Brante mudina stingrāk pieprasīt ārvalstu darbaspēkam zināt latviešu valodu 266
“Ja mēs godīgi imigrantiem atveram mūsu darba tirgu, tad man ļoti gribētos, lai valsts politika domā par to un radītu tādu situāciju, lai šie cilvēki, kas iebrauc, mācītos mūsu valodu un kultūru,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda Rīgas domes deputāte un juriste Ieva Brante (NA/LRA frakcija), diskutējot par imigrācijas politiku un ārvalstnieku iesaisti Latvijas darba tirgū.
“Mēs esam pieredzējuši un zinām, ka mūsu valstī var izdzīvot pat 30 gadus, nezinot valodu, un ir tādi apstākļi, kur cilvēki dzīvo un lieto veselības, kultūras pakalpojumus, un dažādus ikdienas jautājumus spēj nokārtot tikai un vienīgi zinot konkrēto valodu. Nav gribēšanas un nav arī vajadzības…” vērsa uzmanību Rīgas dome deputāte Brante, runājot par iespējām dzīvot Latvijā, nemaz nezinot latviešu valodu.
“Tas, ko man gribētos, – ja mēs atveram šo darba tirgu imigrantiem, tad mēs runājam par to, ka valstij ir jāmaina sava vīzija, politika uz to, lai cilvēks, kas šeit iebrauc justu stingru vajadzību, nepieciešamību, ka bez valodas viņš nevar,” norādīja Brante TV24 raidījumā “Preses klubs”. “Manuprāt, tā politika, ko mēs šobrīd piekopjam un atsakāmies runāt krievu valodā – un tā ir okupantu valoda, to saprot visa valsts, to redz visa pasaule,” piebilda viņa.
Lai arī mēs Latvijā ar Ukrainas kara bēgļiem arvien “esam spiesti runāt krievu valodā”, tas tomēr esot ētikas jautājums, atzina Brante.
“Mēs nepārzinām viņu valodu, un viņi nezina vēl mūsu valodu, bet prakse liecina, ka ukraiņi ļoti ātri iemācās latviešu valodu,” uzvēra Rīgas domes deputāte. “Divi mēneši un viņi strādā Drogās! Un runā – zosāda pārskrien…” tā ukraiņu spējas ātri iemācīties un runāt latviski raksturoja Brante. “Šis ir tas moments, ko gribētos, lai mēs prastu radīt tādu vidi, ka cilvēkam vajag mācīties mūsu valodu,” rezumēja Brante TV24 raidījumā, apspriežot imigrantu iesaisti Latvijas darba tirgū.
