Mūsu suvenīrs – lietuviešu šalle no baltkrievu lina 12
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē suvenīru izvēlē iezadzies misēklis – par Latvijas tradīcijām vēstīs linu šalles sievietēm, kas tapušas Lietuvā no Baltkrievijas izejmateriāliem. Tas liek uzdot jautājumus – ja jau prezidentūras sekretariāts vēlas demonstrēt Latvijas tradīcijas, kāpēc laikus netika izzināts, vai šādus suvenīrus var saražot un vai tos bija iespējams aizvietot ar citiem – Latvijā tapušiem.
Par linu šaļļu sagādāšanu ir atbildīgs uzņēmums SIA “Geka”, kurš uzvarēja Latvijas prezidentūras sekretariāta rīkotā konkursā par 59 000 eiro. Par māksliniecisko izstrādi konkursu izsludināja jau martā, bet par ražošanu – 6. augustā. Pēc trim mēnešiem bija zināms, ka uzņēmums “Geka” uzvarējis konkursā, taču viens no konkursa dalībniekiem pārsūdzēja iepirkumu. Tas iekavēja darbus. Tomēr galu galā – kaut gads jau pie beigām – pie pasūtījuma tika “Geka”. SIA “Geka” direktors Gūrijs Bulle skaidro, ka līdz noteiktajam termiņam, lai saražotu 8000 nepieciešamo suvenīru, bija palikušas trīs nedēļas, taču Latvijā nav ražotāja, kurš spētu tik īsā laikā izpildīt pasūtījumu. Tādēļ uzņēmējs vērsies vienā no lietuviešu linu fabrikām, un tā saražojusi šalles, izmantojot baltkrievu linu. G. Bulle izvēli skaidro ar to, ka Latvijā neesot nopietnas linu pārstrādes ražotnes, kas spētu izpildīt pasūtījumu. Viņaprāt, Latvijā linu pārstrādes nozare stagnē.
G. Bulle esot uzrunājis Latvijas tekstilmākslinieci Mairu Vīķi no lietišķās mākslas studijas “Stella” Bauskas novadā, taču viņa atteikusi, jo darbinieces neesot spējīgas saražot šādu apjomu tik īsā laikā. To apliecina arī studijas vadītāja – tekstilmākslinieces darbus rada ar stellēm, un šaļļu izgatavošana ieilgtu līdz pat pusgadam. Viena audēja spēj izgatavot trīs šalles dienā. Arī M. Vīķe norāda, ka viņa reti savā darbā izmanto Latvijas linu diegu un audumu izejvielas, jo lietuviešu fabrikās esot pieejami kvalitatīvāki lini un izvēle ir lielāka. “Ja būtu piekritusi šim pasūtījumam, izvēlētos lietuviešu linu, jo Latvijā nav šādu iespēju,” skaidroja M. Vīķe.
G. Bulle arī kritizē Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariātu par garo iepirkuma procedūru. “Latvijas prezidentūras kantorī strādā ierēdņi, kas īsti nedzīvo uz zemes,” skarbs bija G. Bulle.
Nevarot piespiest izmantot Latvijas linu
Prezidentūras sekretariāts gan noraida kritiku. “Mēs neuzskatām, ka ir “nošauts garām”. Vēlējāmies sevi reprezentēt ar to, ar ko mēs esam pazīstami, un tas ir linu audums,” teica prezidentūras sekretariāta komunikācijas vadītāja Linda Jākobsone. Iepirkumā noteikts, ka šallēm jābūt no lina, taču, pēc likuma prasībām, nemaz nedrīkst noteikt, kādas izcelsmes linu materiāli ir jālieto. “Mēs nevaram piespiest ražotājus izmantot Latvijas linu un veicināt tā iepirkšanu,” skaidroja L. Jākobsone. Prezidentūras sekretariāta pārstāve arī norādīja, ka citas prezidējošās valstis iepriekš saviem suvenīriem izmantojušas zīda šalles, bet Lietuva un Īrija – vilnu, tādēļ Latvijas prezidentūras sekretariātam bijusi vēlme viesiem piedāvāt ko atšķirīgu.
Prezidentūras komunikācijas vadītāja arī uzskata, ka viss noticis laikus. Turklāt sekretariāts, izvēloties linu kā audumu šallēm, esot apzinājis arī to, vai Latvijas uzņēmēji ir spējīgi tās saražot. Tomēr jāsecina, ka iepirkuma konkurss izsludināts tik vēlu, ka Latvijas daiļamata meistari ar šo darbu vairs nepaspētu tikt galā.
Uzņēmēji: tas ir skandāls
Sašutumu par “šaļļu skandālu” pauž uzņēmēju organizāciju pārstāvji, kuri iepriekš rosinājuši izvēlēties Latvijas uzņēmējus. “Šis iepirkums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai gan kā Latvijas lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju, gan sociālās kampaņas “Latvijas labums” iniciatoru ļoti negatīvi pārsteidz! Latvijā ir gan linu audzētāji, gan pārstrādātāji, t. sk. tekstila nozarē, un nav saprotams, kādēļ valsti reprezentējošos pasākumos būtu jāiegādājas citās valstīs ražotais produkts?” vaicā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Akcijas “Nepērc svešu” vadītājs Didzis Šmits savā vērtējumā par prezidentūras šallēm ir skarbs un sauc to par skandālu. “Tas ir bēdīgi un nožēlojami,” saka D. Šmits. “Ja reprezentējam Latvijas valsti, tad jāņem tas, ko paši spējam saražot. Kāda jēga tērēt līdzekļus suvenīriem, kas nav mūsu? Ja nav iespējams saražot no liniem, var izvēlēties citu materiālu, kas mums ir,” sacīja D. Šmits. Viņš arī bija kritisks par to, kā tiek plānoti prezidentūras suvenīri. “Latvija jau izsenis zināja, kad tai būs jāuzņemas ES prezidējošās valsts pienākumi. Nevar teikt, ka nav bijis laika plānot iespējamos suvenīrus. Cilvēki gatavojas olimpiskajām spēlēm, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Savukārt prezidentūra katrai valstij jāuzņemas ik pēc 14 gadiem,” teica D. Šmits.
Starp Latvijas prezidentūras suvenīriem ir arī Latvijā tapušie māla svilpaunieki (21 730 gab.) un kaklasaites kungiem (16 660 gab.), kas gan nav tapušas no Latvijas materiāliem.
VIEDOKLIS
Latvijā dzīvojošā britu žurnālista Maika Koljera grāmatā “Ceturtais lielākais Latvijā” bija aprakstīta aina, kurā kādas starptautiskas konferences dalībnieki Rīgā reprezentācijas dāvanas atstāj viesnīcu numuriņos kā nevajadzīgas lietas. Romāns gan nav dokumentāls, tomēr jūtams, ka autoram ir liela personiska pieredze šajā ziņā. M. Koljeram jautāju, ko, viņaprāt, prezidentūras viesi varētu darīt ar suvenīriem.
Maiks Koljers: “Nedomāju, ka dažādas dāvanas prezidentūras viesiem ir vajadzīgas. Tās bija lietuviešiem, itāliešiem, un Latvijas prezidentūras sekretariāts arī jūt pienākumu tās dāvināt. Labāk kaklasaišu un šaļļu vietā prezidentūras rīkotāji viesiem būt atvēlējuši kasti ar šokolādi. Cilvēki uz Latviju prezidentūras laikā brauks strādāt, un tas pēc būtības nozīmē – ja tu dodies uz darbu, tu negaidi dāvanas. Pieļauju, ka pēc kāda laika Latvijas prezidentūras šalles parādīsies pārdošanā interneta veikalos… Sevišķi viegli tas būs, ja no suvenīriem viegli varēs noņemt prezidentūras logo. Svilpaunieki varētu nonākt pie viesu bērniem. Daudzas dāvanas, pieļauju, tiks atstātas viesnīcās. Manuprāt, cimdu pāris būtu labāka dāvana prezidentūras viesiem.”
