Mūsu skolotāji saņem uz pusi mazāku algu nekā OECD valstīs 17
teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā “Education at a Glance 2020”.
Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs – 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs – arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.
Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).
OECD pārskatā uzsvērts, ka skolotāju faktiskā alga atspoguļo likumā noteikto atalgojumu un papildu piemaksas par darbu. Tāpat tiek minēts, ka vidējā faktiskā alga ir atkarīga arī, piemēram, no skolotāju pieredzes un kvalifikācijas.
Pārskatā norādīts, ka OECD valstīs publiskā sektora izglītības iestādē strādājoša tipiska skolotāja mācību stundu vidējais skaits gadā ir ar tendenci mazināties ar katru nākamo izglītības pakāpi – no 993 stundām pirmsskolas pakāpē līdz 778 stundām sākumskolā, 712 stundām pamatizglītības otrajā posmā un 680 stundām vidējās izglītības pakāpē.
Latvijā skolotājiem ir jāmāca 1368 stundas gadā pirmsskolas izglītības pakāpē, 572 stundas gadā sākumskolā, 621 stunda pamatskolas otrajā posmā un 695 stundas vidējā izglītībā.
Trešdien tika prezentēts OECD ikgadējais izglītības pārskats “Education at a Glance 2020”. Šis OECD ziņojums reizi gadā sniedz datus un analīzi par to, kā darbojas un attīstās pasaules valstu izglītības sistēmas. Ziņojums aptver visas izglītības pakāpes, sākot ar pirmsskolas izglītību līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai, bet šogad ziņojumā vairāk izcelta tieši profesionālā izglītība.
