Mūsu sievietes ir vislabākās! 0
Laikam un gadiem nav ātruma ierobežojuma, tas skrien, pat neatskatoties, un raugi, “Latvijas Avīze” gatavojas savai ceturtdaļgadsimta jubilejai, bet jau pavisam drīz sveiksim jau piecpadsmitā vēstuļu konkursa “Sieviete Latvijai” izlaidumu!
Prāts ir priecīgs un sirds līksma par vairāk nekā pusotru simtu saņemtajām un lieliskā valodā sacerētajām vēstulēm, kas visas bija par uzmanības vērtām sievietēm mums līdzās. Paldies visiem un ikvienam par atrasto laiku vēstules uzrakstīšanai! Žūrija, izlasot vēstules, ir noteikusi, kuras 12 būs šā gada laureātes un jau piektdien kļūs par titula “Sieviete Latvijai 2012” un kristāla kurpītes īpašniecēm.
Piedāvājam jums nelielu ieskatu žūrijas pārdomās par šogad saņemto vēstuļu ražu.
Monika Zīle, rakstniece: “Šis konkurss man personīgi katru gadu ir tāda kā optimisma pote. Jo visas balvām nominētās sievietes neatkarīgi no tā, vai atrodas starp uzvarētājām, pilnīgi visas ir lieliskas un apbrīnas vērtas. Protams, īsajās un nereti stipri lietišķajās vēstulēs uzsvērti šo sieviešu sasniegumi. Taču nav grūti uzminēt nepasacīto, lai saprastu, cik daudz apņēmības katra uzvara prasījusi un kāda skolas nauda par to maksāta… Nemainīgi pārliecināmies, ka joprojām dzīva arī prasme priecāties par cita veiksmi un vajadzība to publiski uzslavēt. Paldies Dievam, neesam tomēr tādi kašķa un nīgruma podi, kā nereti izsakāmies par savu tautu. Jauku vēstuļu bija daudz. Bet visdziļāk mani aizkustināja tas, ko Nadežda Jurčenko uzrakstījusi par savu māmiņu. Teikumi varbūt nav pārāk gludi, toties no katra staro patiesa mīlestība.”
Dace Terzena, žurnāla “Mājas Viesis” redaktore: “Es priecājos, ka bija ļoti kvalitatīvas vēstules par sievietēm uzņēmējām. Tās parādīja, ka uzņēmējdarbība ir dažāda, ne vienmēr tie ir saražotie galdi vai krēsli, tās ir arī idejas, biznesa izveides palīdzība citiem, tāpēc īpaši mani ielīksmoja vēstule par Inesi Apsi-Apsīti. Prieks, ka lielās ģimenes spēj ne tikai audzināt daudzos bērnus, kas pats par sevi jau ir varoņdarbs, bet atrod laiku arī sabiedriskām aktivitātēm. Spēj savu dzīves gudrību nodot citiem. Grūti bija izvēlēties labākās vēstules nominācijā par nesavtīgu darbu, jo ir tik daudz veidu, kā kaut ko saprātīgu darīt sabiedrības labā. Man īpaši patika vēstule par Kristīni Rulli, kas, ar ģimeni pārvācoties no Rīgas uz laukiem, uzreiz atrada kontaktu ar vietējo sabiedrību. Nesavtīgajā darbībā mani ārkārtīgi fascinē darbi, kas vērsti uz nākotni, uz bērniem un jauno paaudzi. Tas ir visauglīgākais, lai mūsu nākamajām paaudzēm nebūtu tik daudz sociālo pabalstu prasītāju.”
Inese Vaidere, Eiroparlamenta deputāte: “Manā skatījumā šis ir viens no pašiem jaukākajiem Latvijas konkursiem. Tas ļauj pateikt un uzrakstīt tik daudz labus vārdus par citiem, vienmēr ir jūtams priecīgs rakstītājs par priecīgu darītāju. Un vienlaikus Latvija uzzina brīnišķus stāstus un iepazīst brīnišķīgas sievietes no visas Latvijas. Mēs esam novērojuši, ka mūsu konkursa atrastās sievietes pēc tam startē daudzos līdzīgos konkursos. Ja vien Eiropas Parlaments spētu uzņemt, es ar prieku aicinātu pie sevis ciemos ne tikai konkursa laureātes, bet itin visas pieteiktās sievietes, lai ikviens varētu redzēt, cik lieliski ir mūsu cilvēki un īpaši – mūsu sievietes, kas ar prieku dara savu darbu. Tāpēc, ja šogad jūsu ieteiktā sieviete nav laureāšu vidū, nekas – aicinām rakstīt atkal nākamgad, jo izvēlēties tikai divpadsmit ir ļoti grūti!”
Aiva Vīksna, biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja: “Man patīk, ka katru gadu pieaug vēstuļu skaits par uzņēmējām. Diemžēl uzņēmēja nav tā cienījamākā profesija šobrīd Latvijā. Vēstulēs viena uzņēmēja raksta par otru un prieks, ka nav šā skaudīguma, kas parasti vērojams Latvijas sabiedrībā. Biedrībai “Līdere” kā saldais ēdiens bija tās vēstules, kas rakstītas par jauno uzņēmēju paaudzi. Diemžēl man jāsecina, ka kaut kas mūsu sabiedrībā nav kārtībā, jo salīdzinoši maz mēs saņēmām vēstules par ģimenes stiprināšanu. Ģimenes vērtība jau ir ne tikai bērnu skaitā, bet arī dzimtas kopā turēšanā, dzimtas saietu rīkošanā, tajā visā iesaistot arī jauno paaudzi. Būtiska ir šo vērtību stiprināšana. No vēstulēm burtiski staroja lepnums par tām pretendentēm, kuru bērni un mazbērni palikuši strādāt Latvijā. Tas ir pozitīvi.”
Anita Kleina, Hipotēku bankas Bauskas filiāles vadītāja: “Izlasot katru vēstuli, mēs bagātinām sevi, un man arī gribas darīt kaut ko vairāk. Sievietes sirds siltums un dāsnums, labestība un atsaucība, atbildība un iniciatīva – šīs īpašības ir pieminētas vai ik katrā pieteikumā. Manuprāt, vairākums konkursā pieteikto sieviešu varētu pretendēt jebkurā no trijām nominācijām. Strādājot Hipotēku bankā, ik dienu kontaktējos ar uzņēmējiem, tāpēc īpašs prieks par tām sievietēm, kuras, audzinot bērnus un darbojoties sabiedrības labā, atrod spēku dibināt savu uzņēmumu un ar lielu degsmi veido sev apkārt radošu un darbīgu vidi.”
Alīda Vāne, Aizkraukles medicīnas centra valdes priekšsēdētāja: “Ar tik daudz labiem vārdiem, uzrakstītiem skaistā rokrakstā un tik koncentrētā veidā kā šajās vēstulēs, neesmu saskārusies pēdējo desmit gadu laikā! Lasāmā bija ļoti daudz, un izlasītais vairo prieku šeit dzīvot. Mani priecē, ka 99% vēstuļu saņemtas no cilvēkiem ārpus Rīgas. Mēs zinām, ka Rīgā dzīvo un strādā puse Latvijas, tāpēc man ir prieks, ka sievietes atrod sevi, savu darbu, biznesu arī ārpus Rīgas. Es pārstāvu veselības iestādi, zinu, ka ārpus Rīgas ir tīrāks gaiss, tīrāka vide, bērniem drošāka dzīve un mazāk ir traumatisma un narkotiku, labāka pārtika. Un tur arī ir labākā vide, kur veidot nākotnes Latviju. Tur šīs sievietes, gan uzņēmējas, gan mammas, gan vienkārši nesavtīgu darbu darītājas, pagūst visu – biznesu izveidot, bērnus izmācīt un ģimeni aprūpēt. Prieks par viņām!”
Rasma Freimane, LLSA valdes priekšsēdētāja: “Daudzas vēstules caurvija tēma – pretendentes bērni dzīvo un strādā Latvijā. Tas deva lielu gandarījumu, jo ir svarīgi, lai cilvēki paliktu arī laukos. Viena no Lauku sieviešu apvienības prioritātēm ir veicināt lauku sieviešu līdzdarbošanos uzņēmējdarbībā. Šoruden izdosim jaunu grāmatu, kā uzsākt un veicināt uzņēmējdarbību kultūras mantojuma izmantošanā. Mūsu sievas dara ļoti daudz latviskuma saglabāšanai, un arī tā ir uzņēmējdarbība. Priecē, ka tās, kuras dara, var izdarīt vēl vairāk. Un tas virza pasauli uz priekšu!”
Agate Jurkovska-Kanča, SIA “Kiwi” vadītāja: “No sākuma vēlos pateikt paldies par iespēju iepazīties ar tik daudz cienījamām Latvijas sievietēm. Šeit vēlos atzīmēt ne tikai sievietes, kuras ir nominētas, bet arī tās, kuras ir nominējušas. Lasot vēstules, varu teikt, ka man ir liels prieks un gandarījums, ka joprojām Latvijas sievietes ir gan drosmīgas uzņēmējas, gan gādīgas māmiņas saviem bērniem, gan aktīvas sievietes sabiedriskajā dzīvē, jo tik viegli ir šajos ne tik vieglajos laikos visam atmest ar roku. Es novēlu katrai sievietei uzdrīkstēties realizēt savas idejas un sapņus, jo dažreiz pilnīgi neaizsniedzams sapnis var kļūt par īstenību. Labos darbus un sasniegumus nevaram salīdzināt, tie visi ir godājami, apbrīnas vērti un vienlīdz svarīgi. Katra dāma, kas tika nominēta, un katra dāma, kas nominēja, ir pelnījusi būt par uzvarētāju. Es vēlos, lai mums apkārt ir vairāk šādu pozitīvu piemēru un atvērtu cilvēku, tad mēs visi dzīvosim vienotā un pozitīvā Latvijā.”
«Sieviete latvijai 2012» laureātes “Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai” 1. Nellija Janaus – Rīgas kosmētikas skolas izveidotāja 2. Inese Apse-Apsīte – zīmolu ligzdas MATKA izveidotāja 3. Dace Meldere – privātaptiekas Sauleskalnā vadītāja, z/s “Līvi” saimniece 4. Gunta Čepuka – SIA “Omes bodīte” un z/s “Kraujas” īpašniece
“Sievietei par ģimenes stiprināšanu” 1. Anna Volcīte – sešu bērnu, 13 mazbērnu un četru mazmazbērnu audzinātāja no Alūksnes novada Alsviķiem 2. Baiba Ozola – septiņu bērnu māmiņa no Jelgavas 3. Olita Spangere – trīs bērnu mamma no Bauskas novada Vecsaules pagasta 4. Indra Abzalone – piecu bērnu māmiņa no Pārgaujas novada Straupes pagasta
“Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā” 1. Benita Spalviņa – lauku sieviešu kluba “Dore” vadītāja no Atašienes 2. Sigita Vaivade – “Meža ABC” dibinātāja no Kuldīgas 3. Gundega Jēkabsone – Mazpulku vadītāja no Džūkstes pagasta 4. Inese Immure – nedzirdīgo cilvēku interešu aizstāve no Rīgas |