Latvieši pensionāri iepazīst, kā seniori dzīvo citviet Eiropā 0
Gribējām radīt senioriem svētku sajūtu, lai viņi justu – būdami ne pārāk bagāti, mēs varam iedvesmot Eiropu ar savām pilsoniskajām aktivitātēm, – tā par oktobra beigās notikušo simpoziju “Latvijas seniori iedvesmo Eiropu”, kurā piedalījās Eiropas valstu senioru organizāciju pārstāvji, teica šā pasākuma organizatoru – Rīgas Aktīvo senioru alianses – vadītāja Terēzija Mackare. Simpozijā piedalījās gan EURAG – Eiropas Vecāka gadagājuma ļaužu federācijas ģenerālās padomes pārstāvji, gan seniori no Lietuvas, Čehijas un Lielbritānijas.
Emocionāla pacēluma gaisotnē
“Eiropa mūs apbrīno par mūsu pilsoniskajām iniciatīvām, kuras veltītas valsts simtgadei un ar kurām varam lepoties. Vispirms Tautas Saimes grāmata, pēc tam – divi simtgadnieku salidojumi, projekts “Seniori apgūst IT tehnoloģijas”, ar kura rezultātiem Eiropas valstu senioru biedrību pārstāvjus iepazīstināsim 2019. gada februārī. Lūk, ko spējam panākt ar savu aktīvo dzīvesveidu, brīvprātīgo darbu! Rīkojot šo simpoziju, vēlējāmies raisīt senioros emocionālo pacēlumu, svētku sajūtu, lepnumu par savu valsti. To mēs arī panācām,” norāda Terēzija Mackare.
Galvaspilsētas aktīvie seniori pirms trim gadiem sāka rakstīt Tautas Saimes grāmatu ar 26 sējumiem, kurā ikvienam Latvijas iedzīvotājam – gan vecam, gan jaunam – bija iespēja dalīties atmiņās par nozīmīgiem notikumiem valsts, savā un savas dzimtas dzīvē, ierakstīt nākotnes vēlējumu. Piecos grāmatas sējumos apkopotas Rīgas iedzīvotāju – gan latviešu, gan cittautiešu – atziņas, pieredze, domu graudi, ierosinājumi, apsveikumi Latvijas valstij nākamajam gadu simtam. Starp citu, savas vizītes laikā novēlējumu mūsu valstij un tās iedzīvotājiem tajā ierakstīja arī Romas pāvests.
Pirmais simtgadnieku salidojums iedvesmoja domubiedru grupu uzņemt pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Piedzimt kopā ar Latviju”, kuras varoņi dzimuši reizē ar Latvijas valsti. Viena no galvenajām filmas varonēm ir arī Rīgas Aktīvo senioru alianses biedre Marta Melgalve, kura diemžēl nepiedzīvoja filmas pirmizrādi, kas paredzēta 11. novembrī, jo pavasarī aizgāja mūžībā 104 gadu vecumā.
Sociālā drošība un nabadzības risks
“Varu teikt, ka esmu laimīgs cilvēks. Man ir 80 gadi, darba stāžs – 53 gadi, no tiem piecdesmit esmu nostrādājusi skolā. Esmu bijusi izsūtīta, apglabājusi vīru, mana pensija ir 697 eiro. Par pensionāru sociālajām problēmām runāt man ir ļoti grūti, jo man personīgi nav nepieciešama palīdzība, tikai laba veselība, lai varu nodzīvot līdz simt gadiem,” uzstājoties simpozijā, atklāja Marijampoles (Lietuva) Trešās paaudzes universitātes direktore Ona Sakalauskiene. Šī senioru augstskola ar 14 fakultātēm un gandrīz astoņiem simtiem studentu darbojas jau kopš 2005. gada.
Taču tā jau gluži nav, ka mūsu kaimiņvalstī visiem pensionāriem klājas tik labi. Vidējās vecuma pensijas apjoms Lietuvā ir 307, bet pensionāriem ar pilnu darba stāžu – 323 eiro. 2018. gadā pensionēšanās vecums sievietēm ir 62 gadi un 4 mēneši, vīriešiem – 63 gadi un 8 mēneši, bet tas pieaugs tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā, jo sabiedrība strauji noveco. Prognozes liecina, ka 2060. gadā 37% mūsu kaimiņvalsts iedzīvotāju būs seniori (ES vidēji 27– 35%). Piemēram, no 54 289 Marijampoles iedzīvotājiem 12 006 jau ir pensijas gados.
“Mazo pensiju saņēmēji – tie, kuriem ir niecīgs darba stāžs, kuri nav strādājuši, maksājuši nodokļus vai bijuši citi iemesli, katru mēnesi no pašvaldības papildus saņem 117 eiro. Ja seniors ir slims, ar īpašām vajadzībām, viņš savas veselības aprūpes nodrošināšanai papildus saņem 56, bet gulošie – 280 eiro mēnesī. No pašvaldības budžeta senioriem pienākas materiāla palīdzība apkurei, tajā skaitā malkas iegādei, ūdenim, neparedzētiem gadījumiem. Trūkumā nonākuši pensionāri saņem arī pārtikas produktu paciņas,” stāsta O. Sakalauskiene.
Arī Čehijas Republikas Pretnabadzības tīkla (EANP) valdes locekle Ludmila Ņemcova neslēpa, ka valstī problēmas sagādā novecošana – 20% iedzīvotāju patlaban ir seniori, bet iedzīvotāju skaita pieaugums pārsvarā notiek uz migrācijas pieauguma rēķina – gan no tādām valstīm kā Polija un Ukraina, gan turīgām Eiropas valstīm.
“Lai gan materiālajā ziņā pensionāri Čehijā caurmērā dzīvo labi, protams, ir arī tādi, kas pakļauti lielākam nabadzības riskam, it īpaši vientuļas sievietes un mazu algu saņēmēji. Lielākā problēma ir paaudžu mijiedarbība, cieņpilna attieksme pret senioriem. Mūsu sabiedrība ir sašķelta divās daļās – jauniešos un pusmūža cilvēkos. Valstī valda neoliberālisma filozofija, saskaņā ar kuru valsts nākotne ir jauno, izglītoto, skaisto, aktīvo cilvēku rokās, bet pagātnes pieredzei nav lielas vērtības. Lai gan valstī praktiski nav bezdarba – nestrādā tikai 3% darbspējīgo iedzīvotāju, Prāgā – vēl mazāk, pirmspensijas vecuma cilvēkus darbā nepieņem vai pieņem nelabprāt. Arī ES valstīs veiktās aptaujas liecina, ka senioru diskriminācijas ziņā Čehija ieņem pirmo vietu, bet Ungārija – otro, tādēļ mūsu valsts senioru organizācijas cīnās ar tās izpausmēm visdažādākajos līmeņos. Uzskatām, ka mūsu uzdevums ir veidot sabiedrību, kura balstās uz humānisma vērtībām, paaudžu solidaritāti un kurā valda cieņpilna attieksme pret ikvienu cilvēku. Seniori atceras daudzus mūsu valstij nozīmīgus notikumus – Otro pasaules karu, Prāgas pavasari, 1989. gada Samta revolūciju. Viņu uzdevums ir nodot šīs laikmeta liecības jaunajai paaudzei, kurai nav šīs vēsturiskās atmiņas,” viņa saka.
