Mūsu saprāta brālēni no Saeimas 0
Beidzot ir atsēdināti tie ļautiņi, kas ar antipātiju paceltās balsīs publiski kaunināja, ka mūsu politiķi cēlušies no troļļiem, nokāpuši no palmas vai izlīduši no pazemes, prasmīgi slēpjot, ka viņiem ir aste, ragi un viena kāja – āža. Pēdējie zinātniskie secinājumi to neapstiprina un nav par labu šādiem ieskatiem.
Nule kāds krievu kosmonauts, kurš ne reizi vien ar raķeti uzšauts debesīs, nācis klajā ar autoritatīvu un ticamu paziņojumu, proti, ka cilvēce Visumā nevar būt viena. Agri vai vēlu mēs satikšot saprāta brāļus no citām planetāro sistēmu un galaktiku demokrātijām. Apvienoto Nāciju Organizācija jau esot gatava unikālajai satikšanās reizei, ir izdotas speciālas pamācības, kā rīkoties, kad ar laika mašīnu vai gaismas staru šurp atceļos pionieri celmlauži – pirmie zaļie cilvēciņi.
Cienījamais krievu Visuma kuģotājs nav atklājis jaunu Ameriku, jo Latvijas ļaudis sen kā pārliecināti, ka 1946. gadā, Rozvelā nolaižoties, nebūt ne visi gājuši bojā. Šie saprāta brāļi jeb marsieši jau ir mūsu vidū, regulāri piedalās, cīnās un pat uzvar Saeimas vēlēšanās, komentē politiskos notikumus pieņem spriedumus tiesās, īsāk sakot, uzvedas kā mājās, kā savieši. Tātad, ja pamanāt Saeimas deputātu, kurš gadu desmitiem saglabā dīvainu interesi par ekstrasensorām parādībām vai matemātiski modelē, kā saražot tik daudz celofāna, lai ar to pārklātu zemeslodi, tad nedomājiet, ka šis vīrs šeit nokļuvis no zvērādu un šaujamloku laikmeta. Īstenībā viņš nāk no nākotnes, parsekiem tālas tālienes, varbūt šis kosmiskais dēkainis ieradies pat no cita torsionu lauka.
Mums zinātnes domas un tehnikas zemais attīstības līmenis pagaidām liedz būvēt kosmosa kruīza kuģus, ar kuriem apceļot citas planētas, lai paraudzītos, kā atnācēji dzīvo savā tēvijā, kas no Zemes redzama tikai kā pagaišs punktiņš.
Bet, vai nu viņiem ir sārti vaigi kā mums vai zvīņaini, viņi ir tādi paši kā mēs. Aizraujas un spēlē badmintonu, plāno, kā nesamaksāt kādu nodoklīti, – nekas cilvēcisks viņiem nav svešs.
Latvijā viņi piezemējušies ar divu tipu lidaparātiem. Tie, kas sasniedza mūsu krastu, lai vēlāk darbotos kā politiķi un tiesneši tiesās, pārvietojās ar parastajiem NLO – diskveida šķīvīšiem ekonomiskajā klasē. Politologi lidoja komfortablākos apstākļos – ar mirdzošām, zaigojošām lodēm. Kāpēc tieši mūsu zeme kļuvusi par marsiešu piestātni un gravitācijas pievilkšanās vietu? Nu kā? Patīkama, klusa vieta, gandrīz vai paradīze zemes virsū. Svaigs, dzestrs, priežu ozonēts gaiss – daudz patīkamāk elpojas nekā iebiezinātā dvinga, CO2 atmosfēra dzimtajā planētā. Un dzīvokļi dabūjami – vai katrs ar skatu uz jūru. Arī ceptas desiņas te garšīgākas par recekļaino barību Kasiopejas bufetēs un izplatījuma ūķos. Un galvenais – draudzīgi, viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji, kas uzreiz notic visam, ko saka. Lūk, visa šī trupa atlido, aklimatizējas, pamācās juristos vai fizmatos, iesakņojas Universitātes debašu klubā un – ir gatavi kalpot Latvijai, dibināt Zelta saullēkta partijas, vadīt, pieņemt svarīgus lēmumus. Esmu noskaņots domāt, ka ir inčīgāk un prātīgāk, ja mūs vada nevis no pērtiķu būdas, nevis komunisti vai radījumi ar ragiem, bet augsti attīstīti intelekti ar antenām.
