Aleksejs Grigorjevs: Mūsu raižu ziema 0
Aleksejs Grigorjevs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar šiem vārdiem sākas nemirstīgā Viljama Šekspīra drāma par to, kā ļaunajam pundurim, kuram nepatika miera laiki ar to sadzīvi, uzdzīvi un izpriecām, it īpaši mīlas priekiem, sagribējās iesākt karu.
Jo, redziet, viņš pats, būdams neglīts ļaunuma iemiesojums (šajā gadījumā iekšējā būtība pilnībā sakrita ar ārējo veidolu) un nevarēdams piedalīties priecīgajā uzdzīvē, izlēmis būt par neģēli. Angliski tas ir vēl vienkāršāk un spēcīgāk: “And therefore, since I cannot prove a lover, .. I am determined to prove a villain ..” (“Un, ja es nevaru būt mīlētājs, es nolēmu būt neģēlis”)
Mēs zinām, par kuru ļaunu punduri, kurš izlēmis būt neģēlis, ir runa. Bet šekspīriskās analoģijas šeit nebeidzas. Lai sarīdītu savus brāļus, no kuriem viens ir karalis, un pats tiktu pie varas, ļaunais punduris vispirms sarīko hibrīdkaru ar viltusziņām: “Jau esmu augsni sagatavojis ar žūpu murgiem, tenkām, sapņu tulkiem.” Vai Krievijas televīzija nav pilna ar žūpu murgiem, tenkām un impērisko sapņu tulkiem? Starp citu, arī Latvijā netrūkst žūpu murgu un sapņu tulku. Tomēr tik traki kā Krievijas TV pie mums neiet.
Ļaunais punduris iesāka karu, tikko nācis pie varas. Viņš bombardēja čečenu ciemus un nolīdzināja līdz ar zemi pilsētas. Visa Krievija viņam aplaudēja, bet pasaule centās skatīties sānis, tēlojot, ka neko neredz. Ja ir kāds labums no Putina uzbrukuma Ukrainai, tad tas pirmkārt ir visu ukraiņu ilūziju zudums par tautu draudzību starp divām brāļu tautām, kas izgaisušas nu jau uz visiem laikiem, un, bumbām krītot uz Harkovu un Kijevu, daudzi ukraiņi zvēr viens otram, ka beidzot pilnīgi atteiksies no okupantu un agresoru valodas. Otrkārt, politiskie līderi Rietumos, kuri ilgi centās uzlūkot Putina izdarības kā nevainīgus untumus un labprāt pirka Krievijas naftu un gāzi, tā finansējot viņa maniakālās iedomas, beidzot sākuši saprast, ar ko viņiem ir darīšana: ar psihopātu un maniaku, kuram diemžēl ir pieeja kodolieročiem.
Putina uztvere Rietumos ir mainījusies, diemžēl tikai daļēji. Bijušais ASV prezidents Tramps nosaucis Putina uzbrukumu Ukrainai par ģeniālu gājienu, savukārt dažas Rietumeiropas valstis nevēloties atslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Eiropa turpina iepirkt Krievijas gāzi vēl lielākos apjomos nekā pirms kara sākuma. Ukraiņu bērnu asinis ir uz šo valstu iedzīvotāju rokām. Bet tas ilgi neturpināsies. Kad nāks CNN bildes, cilvēku attieksme spiedīs Eiropu būt izlēmīgākai attiecībā pret Krieviju. Atšķirībā no 2014. gada neviens Eiropas politiķis vairs nedrīkstēs nosaukt Krievijas valsti par partneri. Notiek Rietumu pamošanās, paldies par to Putinam un Ukrainai.
Bet Ukrainai ir ļoti vajadzīga arī palīdzība. Tieša un praktiska. Ieroči, transports, medicīna, pārtika. Vajadzēs ārstēt ievainotos un auklēt bērnus, kuru vecāki karo. Krievija karo, jo nespēj paciest, ka kāda tauta vēlas būt brīva. Karo, jo ukraiņus grib pārvērst par kaut kādiem mazkrieviem. Neaizmirsīsim: Ukraina karo arī par mūsu brīvību!
Šekspīram mūsu raižu ziema pārvērtās krāšņā vasariņā. Nezaudēsim cerību un darbosimies, lai tāpat notiktu Ukrainā un pie mums. Arī ļaunuma impērijai pienāks gals.
