«Mūsu prezidents? Putins, Lukašenko vai Bērziņš?» 0
“LA” diskusijā, kurai bija dots nosaukums “Informatīvā telpa Latgalē – iespējas un problēmas” un kas notika Nirzā – pusceļā starp Ludzu un Terehovu, jaunbūvējamās šosejas malā, noskaidrojās, ka Ludzas novada iedzīvotājiem ir pieejama gan televīzija, gan internets. “99,6% Latvijas teritorijas ir pieejama virszemes televīzija – vismaz četri bezmaksas nacionālie TV kanāli.
Virszemes televīzijā ir arī maksas pakete, kuru var izvēlēties, vai arī skatīties satelīttelevīziju. Vai arī izvēlēties kabeļtelevīziju, kas apkalpo pilsētas un ciemus. Televīzijas un radio uztveramība ir nodrošināta,” secināja Edmunds Beļskis, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors.
Internets un TV – visiem pieejama
“Pieejams jau ir,” apstiprināja zālē sēdošie, “tikai ne visi var atļauties. Arī dekoderam vajag naudu. Kaimiņvalstu televīzija uztverama bez maksas un ar vecajām antenām.” No zālē sēdošajiem nepilns simts iedzīvotāju divi atzinās, ka televizora nav vispār, bet gandrīz pusei dekodera neesot. “Tātad neizvēlas Latvijas, bet gan Krievijas kanālus,” secināja 11. Saeimas deputāts Juris Viļums (Reformu partija). “Skatos tikai bezmaksas kanālus, un man pašam sētā uztverami četri Latvijas kanāli un astoņi Baltkrievijas kanāli,” atzina deputāts. To apstiprina arī VAS “Elektroniskie sakari” ceturtdien Nirzā veiktie mērījumi: uztverami seši analogie kanāli un astoņi ciparu kanāli no Krievijas un Baltkrievijas (pavisam kopā 14 bezmaksas kanāli).
“Visa teritorija simtprocentīgi vēl nav pārklāta, taču to pēdējo balto plankumu segšana ir visdārgākā,” atzina LVRTC Radio un televīzijas apraides departamenta direktors Māris Rutks. Atbildot uz jautājumu, viņš piekrita, ka mērķis esot panākt, lai “arī mežā var skatīties televīziju”.
Aivars Kreilis, “Lattelecom” regulēšanas lietu nodaļas direktors, atgādināja, ka jebkurā biznesā jārēķina trīs lietas: kā saražot, kā pārdot, kā nopelnīt: “Ja ir pirmās divas, bet trešās nav – tad ir bankrots. Jums ir izvēle starp dažiem pakalpojumu sniedzējiem. Taču, tuvojoties Rīgai, jau sastopami vairāk nekā 40 telefonijas komersanti. Līdzīga situācija ir ar internetu, kuru nodrošina vairāk nekā 380 komersanti.
Arī te strādā biznesa principi – jo mazāk iedzīvotāju, jo pakalpojums dārgāks un mazāk pieejams. Rīgā strādā 100 – 200 komersanti, bet laukos tikai daži.” Televīzijas jomā “Lattelecom” sniedz pakalpojumu pa vadu līnijām (Zilupē, Kārsavā, Ludzā un dažās citās interaktīvo televīziju). Kur vadu līnijas nav, tur piedāvā virszemes televīziju.
Bet internetu pierobežā nodrošina “LMT” ar ātrumu līdz 2 megabitiem sekundē un “Triatel”, kurš 2008. gadā īstenoja ES finansētu 5 miljonu eiro projektu, visā Latvijā nodrošinot pieslēgumu ar minimālu ātrumu, pierāda “Elektronisko sakaru” mērījumi. Protams, ir bibliotēku tīkls ar bezmaksas internetu.
“Būs jauns projekts, kuru īstenos tais mājsaimniecībās, līdz kurām neaizvilks optisko tīklu. Tur internetu pieslēgs ar ātrumu 100 – 200 Mb sekundē. Tur, kur komersantiem nebūs izdevīgi ievilkt internetu, 100 miljonu apmērā vilks optisko kabeli līdz katram pagasta centram, tālāk to nodrošinās komersants,” papildina Edmunds Beļskis. “Mēs runājam par TV un internetu, kas sniedz milzīgas izklaides iespējas, bet par maz tiek izmantots izglītībai. Jūs taču redzat, kā jūsu bērni internetā lasa e-grāmatas…”
Pieeja, kuru nevar atļauties
Ja televīzija ir uztverama, tad jautājums – vai to var atļauties? Ko Plašsaziņas līdzekļu padome ir darījusi, dara vai darīs, lai četri nacionālie kanāli latviešu valodā spētu konkurēt ar še uztveramajiem 14 kaimiņvalstu bezmaksas kanāliem?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPLP) padomes loceklis Dainis Mjartāns:
“Jā, NEPLP veido Latvijas mediju politiku, taču katrs indivīds pats izvēlas, ko skatīties. Ja skatās Krieviju un Baltkrievijas kanālus, tad svarīgi saprast, kāpēc tieši tos. Kaut arī valdība piešķīra tikai ceturto daļu no nepieciešamā, mēs veiksim pētījumu Latgalē par skatīšanās paradumiem pierobežā. Vai tikai cenas dēļ?
TNS aptauja rāda, ka Latgalē 92,7% cittautiešu skatās ārzemju kanālus. Tikai 7,3% cittautiešu skatās Latvijas TV kanālus. Taču Rīgā situācija ir vēl graujošāka – 96,5% cittautiešu skatās ārzemju kanālus, savā dzimtajā valodā. Redzu, ka cilvēki izvēlas kanālus, tuvākus savai mentalitātei un valodai. Viļānu novada iedzīvotāji aptaujā atzīst, ka rādītie seriāli ir viņiem sveši, jo tajās parādās galvaspilsētas problēmas. Tādējādi Krievijas seriāli ir tuvāki viņu sadzīvei un mentalitātei. Ko mēs varam darīt? Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros ar atbilstošu finansējumu pasūtīt vairāk raidījumu, kas ir tuvāk mūsu skatītājiem.”
Vietējās ziņas un vietējos seriālus
Vēlreiz zāles balsojumā noskaidrojām, ka Latgales televīzijas raidījumus skatās lielākā daļa, bet agrāk skatījušies vēl vairāk, kad raidīts tieši. Ivars Zviedrs, arī NEPLP loceklis: “Oho, daudz tomēr, kaut gan statistika parāda, ka tajos LTV7 “logos” reģionālās ziņas skatās tikai 10 – 15 tūkstoši iedzīvotāju. Reģionālo TV novadu ziņām prasīsim lielāku finansējumu, ko varētu piešķirt nākamgad. Manuprāt, jāattīsta mazās televīzijas, kas reaģētu daudz operatīvāk un veidotu ziņas tuvāk mentalitātei.”
Dainis Mjartāns: “Kas paveikts Latgalei? Nākammēnes “Latvijas radio 1″ sāks skanēt raidījums latgaliešu valodā par kultūru. Ir piešķirti 50 tūkstoši latu vietējam plašsaziņas līdzekļu atbalstam nākamgad tieši Latgalē – producentu grupām. Lai nodrošinātu LR4 uztveršanu, tiks uzstādīts jauns tornis. Manuprāt, 2% no sabiedriskā pasūtījuma vajadzētu novirzīt raidījumiem latgaliešu valodā LTV.”
No zāles: “Mēs gribētu vairāk pozitīvu ziņu. Jo mūsu sabiedrībā par labu ziņu uzskata tikai sliktās.”
Alfrēds Rubiks, Eiropas Parlamenta deputāts (“Saskaņas centrs”): “Es neatzīstu citu zemju seriālus, jo tie uztiepj citu dzīvesveidu, citu izpratni. Man nav skaidrs, kāpēc Latvijas kanālus pārdod ārzemniekiem. Vai tie propagandēs latviešu dzīvesveidu? Tie naudasmaisi mums tik ļoti grib uzspiest citādu domāšanu, ka nopērk mūsu kanālus. Bet Latvijas sabiedriskajos kanālos neesot ko skatīties, man sūdzas iedzīvotāji. Kāpēc tik viegli pārdodam to, kas mums ir? Vai tāpēc cīnījāmies par neatkarību, lai to pārdotu citiem?”
Dainis Mjartāns: “Jā, ar nosacījumiem tika atļauts pārdot LNT un TV5. To izvērtēja Konkurences padome un atļāva.”
Veiko Spolītis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs (“Vienotība”): “No vienas puses, tas ir privātīpašums brīvā tirgus ekonomikā, kas tika pārdots cita privātīpašnieka rokās. Valstij ir tik daudz teikšanas, cik ievērot konkurences noteikumus. No otras puses, tā ir stratēģiska nozare. Mēs, protams, varam strīdēties, kam ir jāpieder ražošanas līdzekļiem stratēģiski svarīgās nozarēs, bet to, vai tas bija lietderīgi, pateiks laiks. Aizsardzības ministrija ļoti vērīgi skatās, kas notiek šeit, pierobežā, un iesāktās iestrādes pēc gada, pusotra, diviem gadiem dos iznākumu.”
Pārrobežu TV – okupācija bez robežām?
– “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežus” kā stratēģiski svarīgus valsts nepārdod, bet informatīvo telpu – pārdeva. Tādējādi MTG grupai pieder 80% reklāmas tirgus, 80% auditorijas…
Ivars Zviedrs atgādināja Alfrēdam Rubikam ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas liek atvērties pārrobežu televīzijām: “Mums rokas ir sasietas. Piemēram, “Baltijas Mediju alianse” paziņojusi, ka Latvijā raidīs jaunu kanālu latviešu valodā un ir piereģistrējusi savu kanālu pie Lielbritānijas regulatora “Ofcom”, bet NEPLP to nevarēs ietekmēt.”
Taču, kad pavaicāju, kurā Eiropas valstī ir tik liels vienas mediju grupas īpatsvars, tad Dainis Mjartāns domīgi novilka: “Neesmu pētījis, bet domāju, ka Latvijā ir viens no lielākajiem.
Svarīgi ir stiprināt savu sabiedrisko mediju. NEPLP strādājam pie tā, lai vienā stiprā medijā apvienotu Latvijas televīziju un Latvijas radio, un vienlaikus arī pie jaunas likumdošanas, kas dotu iespēju mums pasargāt savu mediju telpu.”
Viņš kritizēja iepriekšējo mediju politiku un NEPLP, kas frekvences dalījusi pa labi un kreisi: “Ja šeit nebūtu Latgales reģionālā radio, tad diezin vai vispār kāds šeit raidītu latviešu valodā.”
Juris Viļums: “Atceros spilgtu piemēru, kad pierobežā skolās skolēniem pavaicāja: kas ir mūsu prezidents? Daļa bērnu atbildēja: Putins, daļa – Lukašenko. Prezidentu Bērziņu zināja mazākā daļa.”
Vienota telpa vienā valodā?
Ivars Zviedrs: “NEPLP rosinās izmaiņas likumā, lai visas reklāmas būtu latviešu valodā.”
– Ja reiz 92,5% cittautiešu skatās Krievijas kanālus, varbūt sabiedriskajai televīzijai jāveido kāds kanāls krievu valodā? Līdzīgi kā LNT izveidoja TV5. Vienota informatīvā telpa taču nenozīmē vienu valodu, bet vienu valsti, kopīgas vērtības un vienotu mērķi, vai ne?
Veiko Spolītis: – Runājot par informatīvo telpu, nav atšķirības, kādā valodā runā. Pēdējo 20 gadu politika ir bijusi pārāk aušīga. Ir bijuši mēģinājumi LTV7 raidīt krievu valodā, laikrakstu “Diena” izdot krieviski. Mēs daudzkārt sevi salīdzinām ar Igauniju – viņu nacionālistiskākajai avīzei “Postimees” ir izdevums krievu valodā, arī Igaunijas TV un radio raida krieviski. Ar varu mīlēts nekļūsi! Manuprāt, vajadzētu kādu televīzijas kanālu krievu valodā.
Alfrēds Rubiks: – Nav šaubu: ja valstī ir valsts valoda, viss jādara, lai to aizstāvētu. Bet mēs to darām vienpusēji. Mēs aizstāvam pret krievu valodu, bet neaizstāvam pret visu anglisko, kas rada neizpratni cilvēkos.
Ivars Zviedrs: – Mēs esam iedevuši papildu finansējumu LTV7 krievu ziņu finansēšanai.
Juris Viļums: – Labs piemērs ir Daugavpilī “Gorod.lv”, kas dod ziņas abās valodās.
Dainis Mjartāns: – Jābūt ļoti uzmanīgam, kādā valodā veidojam informatīvo telpu. LR4 ir labs piemērs, jo populārs Latgalē. Tomēr paliek jautājums, vai mūsu valsts vēlas turpināt būt divvalodīga? Politiķu uzdevums ir spēt piesaistīt cittautiešus raidījumiem latviešu valodā.
Novadu 11. Grāmatu svētkus Nirzā atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Anita Mellupe, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Alfrēds Rubiks, Ludzas novada pašvaldība, Nirzas pagasta pārvalde. Sadarbības partneris: Latvijas Banka. Informatīvie atbalstītāji: Laikraksti “Latvijas Avīze”, “Ludzas Zeme”, “Vietēja Latgales Avīze”, “Ludzas Novada Vēstis”, www.ludzaspils.lv, www.ludzasbiblio.lv. |
