– Atgriežoties pie filmas: tajā ir gan triju Baltijas valstu pretošanās kustības dalībnieki, izdzīvojušie liecinieki, gan ASV drošības dienestu analītiķis Džons Pradoss un Lielbritānijas slepeno dienestu vēstures pētnieks Stīvens Dorils, tomēr ne mazāk interesants man šķita čekas veterāns, kura vārdu neatceros, taču atceros, kā viņam iemirdzas acis, stāstot par “likvidētajiem” cilvēkiem. Un tad vēl nožēla, ar kādu viņš piebilst, ka līdz galam kārtību viņiem neesot izdevies ieviest, vēl pat šodien ne. 26
– Tāda ir viņu uztvere. Šis veterāns dzīvo Krievijā. Un kārtības – kā viņš to saprot – patiešām nav, jo Baltijas valstis ir brīvas. Filmā neiegāja kāda zīmīga epizode. Jautāts, kā vietējie – latvieši un lietuvieši – izturējās pret čekistiem, viņš vaļsirdīgi atzīstas: slikti izturējās, nepakļāvās, neko nedeva, bet mēs paši visu ņēmām, neprasījām. Tātad viņš labi apzinās, ka okupantus te nemīlēja, taču viņu tas nesatrauc. Man nav ilūziju par šiem cilvēkiem.
– Mūsu iepriekšējā sarunā teici, ka politika ir iespēja ietekmēt procesus. Un piebildi, ka patlaban visefektīvāk vari to darīt ar savu filmu. Tagad tu esi gan jaunu filmu uzņēmis, gan politikā iesaistījies. Kas Latvijā tiek darīts nepareizi vai ne līdz galam pareizi? Un kā tu kā Saeimas deputāts to spēj vai nespēj ietekmēt?
– Galvenā problēma – vara neieklausās tautā. Otra problēma – vara bieži vien akli seko visam, kas nāk no Briseles. Migrācijas jautājumā mums ir cits viedoklis nekā Junkeram un Merkelei. Svarīgi ir dot Briselei ziņu, ka viņu politika migrantu jautājumā ir bīstama ne tikai mums, bet visai Eiropas Savienībai. Latvijai ir rūgta pieredze ar nelūgtiem viesiem, tāpēc ir svarīgi par to runāt. Ja galvaspilsētā dominē iebraucēju valoda, bērnus uz kino nevar aizvest, jo šodien seanss tikai krieviski, tā nav normāla parādība. Svarīgi ir nevis gaidīt, kad Briselē jautās mūsu viedokli, bet pašiem stāstīt – kā to dara poļi un ungāri. Nebaidīties, teikt tieši: Junkers rok kapu apvienotas Eiropas idejai, viņa piedāvātie risinājumi ir neprātīgi. Vienotu Eiropu var veidot dažādi. Vēsture liecina, ka tiem, kas to mēģinājuši darīt ar spēku un uzspiešanu, tas parasti ir slikti beidzies. To Junkeram vajadzētu ņemt vērā.
– Un kas tiek darīts, lai mazinātu latviešu migrāciju?
– Tā ir vēl viena nopietna problēma. Tiesa, uzreiz gribu piebilst, ka lielākā daļa izbraukušo ir PSRS migranti un viņu atvases – gan naturalizējušies jaunpilsoņi, gan nepilsoņi. Okupācijas laikā ieceļojušie beidzot izceļo, tādējādi mazinot okupācijas sekas. Ļoti ceru, ka Britānija neizstāsies no ES, jo tad viss šis kontingents varētu gribēt braukt atpakaļ. Protams, izbrauc arī latvieši, nereti – gudri un uzņēmīgi. Ko darīt? Sakārtot valsti. Mēs redzam, kas atklājas ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu policiju. Runa ir ne tikai par neefektivitāti, bet arī par noziedzīgu darbību. Cilvēki, kas maksā nodokļus, visu redz. Nebrīnos, ka dūša var apskrieties. Dziļi simboliski – pat VID galvenās ēkas būve un absurdā daudzmiljonu īres maksa vairāk izskatās pēc puskriminālas afēras nekā saprātīgas saimniekošanas.
