Mācītājs Ivo Roderts: „Kāpēc vienmēr teikt patiesību? 0
Bībelē par Jēzu Kristu ir rakstīts, ka “…viltus nebija tam uz lūpām”. Ja mēs Viņu redzam kā Dieva rakstura un principu atklājēju, tad secinājums ir vienkāršs – dzīvot bez viltus ir arī Dieva Labais Padoms mums. Dievs necenšas samazināt mūsu melošanu, izlikšanos un krāpšanos, bet grib to pavisam novērst. Viņš ir skarbs pret negodīgumu: “Viltus ļaudis nepaliks manā namā; kas melus runā, nepastāvēs manu acu priekšā!”
Apustulis Pāvils ir izveidojis sarakstu par to, kas nav savienojams ar Dieva Valstību – grēkot seksuāli, pielūgt elkus, piedzerties, aplaupīt cilvēkus un … runāt to, kas nav labs (1.Kor.6:9-10). Mēs bieži nedomājam, ka mūsu izteiktie meli, zaimi un rupjības Debesu Valstības kontekstā ir tikpat nopietna problēma, kā laulības pārkāpšana, zagšana un nogalināšana. Dievam krāpšanās par ienākuma nodokli nav pieņemama tieši tāpat, kā zemošanās kādu elkdievību priekšā.
“Kungam riebj melīgas lūpas, kas dara pēc taisnības, tie viņam tīk”. Kāpēc tik strikta attieksme? Jo negodīgums ir absolūti pretrunā ar Dieva raksturu. Nav tā, ka Dievs negrib melot, vai arī Viņš ir izvēlējies nemelot. Dievs NESPĒJ melot. Suns nevar lidot, vista nevar riet, un Dievs nevar melot. Kad Viņš noslēdz derību un dod apsolījumu, Viņš to arī izpilda. Kad Dievs izsaka paziņojumu, norādījumu vai aicinājumu, tad Viņš TĀ arī domā. Kad Viņš atklāj, kas ir patiesība, mēs varam tam ticēt. Pat, “…ja būsim neuzticami, viņš [Dievs] paliks uzticams, jo viņš pats sevi nevar noliegt”.
Mēs, cilvēki savā iedomībā, reizēm uzņemamies pārāk lielu atbildību – lemt citu vietā: to es teikšu kā ir, to sagrozīšu, jo patiesība var kādu aizskart. Kurš mums ir devis tādas tiesības? Ja it kā labu nodomu vadīti melojam, vai mēs esam un paliekam uzticami? Pat, ja esam melojuši “labu” motīvu vadīti – vai mūsu tuvākie cilvēki var arī turpmāk mums uzticēties? Pie Dieva nav puspatiesības, nav balto melu, nav pelēkās zonas. Kas ir melns, tas ir melns, un balts ir balts. Tātad, ja Tu vēlies saņemt Dieva svētības, vadību un žēlastību, tad ir nopietni jāapņemas dzīvot un runāt patiesību, tikai patiesību un neko citu kā patiesību.”
Esmu gandrīz vai ideāls – nedzeru, nesmēķēju, nelamājos, kārtis nespēlēju, ar sievietēm nepinos, ar vīriešiem arī nē, esmu uzticīgs savai vienīgajai, mīļotajai, strādīgs, uzmanīgs, mīlošs, saprotošs, man ir tikai viens netikums – es meloju.
