Cepuri “Es mīlu Trampu” nēsāju visu laiku! Latvieši par priekšvēlēšanu dzīvi ASV 45
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi 3. novembrī 50 štatos dosies balsot par prezidentu, un izvēle ir tikai starp diviem kandidātiem – esošo Baltā nama saimnieku, republikāni Donaldu Trampu un viņa izaicinātāju no Demokrātu partijas Džo Baidenu.
Mičiganas štatā iecirknī ieradīsies arī mūsu tautieši – Trautmaņu pāris. Toms ir dzimis ņujorkietis, visu mūžu darbojies latviešu sabiedrībā, Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdē bijis atbildīgais par sportu.
Astrīda izaugusi Indianapolisā, bet viņa saka – “apprecējos ar šamo, pārvācos uz Ņujorku”. Izaudzinājusi divus dēlus, kas runā latviski, un arī ir aktīva latviešu gaitu dalībniece. Astrīda ir galvenā, kas vada laivu parādi Garezerā draugu kompānijā, jau desmito nedēļas nogali kuģojot zem Latvijas, Amerikas un Trampa karogiem.
Uz klāja ir arī bijušais Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis. Iztaujāju Trautmaņu pāri, sazvanot viņus Amerikā.
Noteikti jau zināt, kas uzvarēs 3. novembrī?
Astrīda: Sirdī jūtamies, ka jā. Sakarā ar Ķīnas vīrusu parastam ASV strādniekam dzīve ir pasliktinājusies. Daudz kas slēgts, ir liels bezdarbs, un cilvēki par visu vairāk grib tikt atpakaļ normālā dzīvē. Zinot, ka Donalds Tramps ir biznesa cilvēks un tiešām daudz laba darījis Amerikai pirms krīzes, viņš ir tas, ko cilvēki atkal grib redzēt Amerikai priekšgalā.
Toms: Mediji briesmīgi uzbrūk Trampam, un vienkāršie cilvēki ir iebiedēti izteikties par atbalstu. 2016. gadā visi teica – uzvarēs Hilarija Klintone, bet, redz, kā notika. Domāju, tāpat būs 2020. gadā. Kreisie ir noskaņoti un ļoti skaļi pret prezidentu, bet diez vai viņiem izdosies.
Astrīda: Mans personiskais piedzīvojums ir šovasar trīsreiz apceļotā Amerika. Divkārt no Mičiganas uz Kaliforniju, un nupat atgriezos no Teksasas. Cepuri “I Love Trump” (“Es mīlu Trampu”) nēsāju visu laiku. Man nepārtraukti nāca klāt svešinieki, lai klusiņām iečukstētu – viņš vinnēs! Ļoti daudzus satrauc cepure, uzlīme auto logā vai karogs uz laivas par atbalstu Trampam, bet 95% ir pozitīvi. Klusi pozitīvi.
Tātad neuztraucaties par to, ka prezidents reitingos atpaliek no otra pretendenta?
Tam daudz neticu. Es biju uz vairākiem mītiņiem ar Trampu. Decembrī Mičiganā man bija līdzi 82 gadus vecs latvietis, kurš izturēja sešas stundas rindā – ārā 30 grādu salā. Kad redzēju neticamo sajūsmu, man bija sajūta – viņš vinnēs. Ņemsim vērā, ka visi mediji ir pret Trampu.
“Fox News” 30% komentētāju ir pozitīvi noskaņoti, pārējie spēlē uz abām pusēm. Kad pagājušogad biju Latvijā, vietējā televīzijā bija tikai CNN jaunumi. To nevarēju klausīties. Tajās ziņās nestāstīja to, ko nupat biju piedzīvojusi Amerikā. Bet, protams, ja tu skaties “Fox News”, momentā tiec ieskaitīts “labējā spārna ekstrēmistos”.
Latvijā pirms vēlēšanām vienmēr saka – nav par ko balsot. No Latvijas izskatās, ka pašlaik šādā situācijā ir amerikāņi. Kandidāts no demokrātiem ir švaks vīrs, bet arī prezidents ir mediju demonizēts. Kāpēc tomēr esat par Trampu?
Toms: Viena lieta, kas cilvēkiem nepatīk Trampā, – viņš ir ass un tiešs. Sauc lietas īstos vārdos. Viņš kā es ir ņujorkietis, un Ņujorkā dzimušajiem ir bieza āda. Viņiem vienalga, kādu iespaidu atstās vārdi. Jo pirmkārt skatāmies, ko cilvēks darījis.
Trampa veikums ir mazākais bezdarbs ilgā laikposmā, ekonomikas augšupeja, viņš noņēma demokrātu regulācijas un atvēra darba tirgu. Pašlaik demokrāti nekavējas norādīt, ka kļuvis ievērojami sliktāk. Bet krīze ir visā pasaulē!
Šos solījumus Tramps pildījis, bet iesim tālāk. Mūris uz Meksikas robežas pret imigrantiem ir uzcelts?
Astrīda: Jā, apmēram 300 jūdžu garumā. Esmu žēlsirdīgā māsa, tagad pensijā. Gadiem strādāju Ņujorkas pilsētas skolās, kur trešdaļa audzēkņu bija dienvidamerikāņi, no tiem lielākā daļa – nelegāļi. Likumi mēdz aizsargāt imigrantus.
Problēma ir tā, ka Amerikai ir milzīgi gara robeža ar Meksiku, un ASV administrācija jau no Klintona laikiem solīja: mēģināsim to labāk sargāt, mēģināsim aizšķērsot ceļu nelegālai imigrācijai, bet nekas netika darīts. Pa to ceļu virzījās ne tikai cilvēki, bet arī narkotikas. Tramps beidzot ķērās pie vaļņa būves, un daudzi amerikāņi vēlas – kaut tas būtu divreiz augstāks, divreiz nepārvaramāks. Man sētu vajag, jo nekur pasaulē cilvēki nemēģina lauzties kādā valstī iekšā!
Eiropā arī bēgļi plūda iekšā!
Nu jā, bet Amerikā viņi visu grib dabūt par brīvu, lai par viņiem gādā. Tramps, būvējot mūri, saka – gribu palīdzēt mūsu pašu nabagiem, arī amerikāņu vidū ir trūcīgi cilvēki. Un es galīgi nevaru piekrist un saku nē apgalvojumam, ka Tramps ir rasists. Viņš ir pirmais prezidents, kurš ļoti atbalstījis melno kvartālus ar ienesīgām darba vietām un devis naudu melno koledžām, universitātēm.
Toms: Pirms Donalds Tramps kļuva prezidents, viņu nekad nesauca par rasistu. Tiklīdz tika amatā, uzreiz gāja līdzi tāda “slava”.
Skatījāties Trampa un Baidena debates? Tur esot gājusi vaļā liela kliegšana.
Astrīda: Es tam uztaisīju martini vakaru ar sešu latviešu piedalīšanos. Sagatavoju popkornu, jo bija šausmīgi bail servēt citu ēdienu. Likās, kad Baidens taisīs vaļā muti, es sviedīšu ar to, kas gadīsies pa rokai.
Vai martini ballītē klātesošie latvieši arī nosvērās par labu prezidentam?
O, jā! O, jā!
Latvijā izdotā sieviešu žurnālā uzstājās Lolita Ritmanis no Kalifornijas, kura gan saka: “Man nav bail teikt, ka esam abi ar vīru ļoti uztraukušies, kas notiktu, ja Donalds Tramps vēl četrus gadus būtu prezidents.”
Lolitu pazīstu. Mēs domājam pilnīgi otrādi. Jāsaprot, ka viņa dzīvo Losandželosā pie Holivudas, kur ir cita domāšana. Holivudas cilvēkiem visiem riebjas Tramps. Tie ir bagāti cilvēki, kurus apsargā, un aiz miesassargu mugurām viņus neuztrauc, ka man, Astrīdai Trautmanei, valsts otrā pusē, Mičiganā, nedrīkst būt šautene. Tu zini ko? Es neklausos! Es mīlu Ritmanes mūziku, pazīstu viņas ģimeni, bet ļaujiet man palikt pie sava.
ASV latviešu sabiedrība nosliecas vairāk par labu Trampam?
Nē, tas stipri atkarīgs no apstākļiem. Mēs esam šokā par to, jo Tramps tiešām ir konservatīvs vīrs, nevis kreisās līnijas politiķis kā Baidens. Vai viņa izvēlētā viceprezidenta amata kandidāte Kamala Herisa. Tā ir marksiste! Tas, spriežot pēc pašas atzīšanās, kam viņa tic un ko vēlas darīt cilvēkiem.
Visvairāk esmu dusmīga, ka manā paaudzē – mēs ar vīru piederam pirmajai Amerikā dzimušo latviešu paaudzei – daudziem ļoti nepatīk Tramps. Tiešām nesaprotu, ja tava ģimene bēgusi no komunisma un atnākusi uz brīvo pasauli, ja zināma dzimtas vēsture, cik daudz latvieši cietuši – kā var atbalstīt sociālistiski marksistisko domāšanu!
Toms: Latvieši vairākumā bija piekritēji republikāņiem, bet it sevišķi, kopš daudzi pārcēlušies dzīvot lielpilsētās, Losandželosā, Čikāgā, Ņujorkā, kļūst kreisāk noskaņoti. Viņi asimilējas, uzsūc liberālismu.
Astrīda: Mēs esam izlaisti amerikāņi! Esam uzauguši šajā skaistajā zemē, amerikāņi tiešām ir izlutināti. Uzskata, dzīve turpināsies, vienalga, kas tajā valdībā būs. Bet mēs esam raduši smagi strādāt, lai šī zeme pastāvētu un cilvēki paši noteiktu savu brīvību un vienlīdzību, nevis kā Baidens, kurš sola visiem dot par brīvu medicīnu, universitātes!
Toms: Vēl viena lieta, kas latviešiem nepatīk, – teiktais, ka Tramps sastrādājies ar Putinu. No pieredzētā gan var spriest, ka Tramps ir ieturējis vajadzīgo stingrību attiecībā pret Putinu un uzlicis Krievijai sankcijas, kad tas nepieciešams.
Vai ar Krieviju nav tā, ka Tramps Putinam nelaipnu vārdu nepateiks, noklusēs Kremļa nodarījumus?
Nu, viņam ir jāstrādā ar Krieviju, Ķīnu un visu plašo pasauli, tomēr stingri aizstāvot Amerikas pozīciju.
Sakiet, vai “Black Lives Matter” (“Melno dzīvības ir svarīgas”) radītais vilnis noplok?
Astrīda: Oi, tas ir trakums! “BLM” ir marksistu lieta. Visā pasaulē policisti taisa kļūdas. Mēs bijām slimi, kad redzējām, ko policists izdarīja tam melnajam cilvēkam Džordžam Floidam. Vienalga, esi kreisi vai labēji noskaņots, visi bijām dusmīgi.
Taču notikušo izmantoja “BLM” kustība, kas skrēja caur Ameriku, demolējot pilsētas, dedzinot, gāžot pieminekļus. Viņi negrib atzīt vēsturi. Savienoto Valstu 250 gados bijušas problēmas. Mēs pieņemam to, mēģinām uzlabot valsti.
Otri četri gadi ar Trampu – kā liberāļi to varēs paciest?
Toms: Kad Trampu ievēlēja pirmoreiz, demokrāti teica – nu ir beigas! Tramps sāks karus un ekonomika ies uz grunti. Tā vietā amerikāņi ir lielāka naftas lielvara par Saūda Arābiju. Tramps attaisījis vaļā dabiskās gāzes atradnes, un ASV ir lielākā gāzes piegādātāja pasaulē, ekonomika gājusi uz augšu.
Astrīda: Amerikas lielie štati grib lielākoties balsot pa pastu. Tas ir kas tāds, kas ASV tik masīvā veidā nekad nav noticis. Gan lielās, gan mazās pilsētas nav sagatavotas skaitīt un pārbaudīt balsojumu. Visiem, ko pazīstu, vienalga, vai demokrāts vai republikānis, saku, lai iet balsot personīgi vēlēšanu dienā. Liekas, balsošana pa pastu novedīs pie haosa.
Vai cīņa starp Trampu un Baidenu nav sīvākā, kādu esat pieredzējuši ASV pilsoņa vēlētāja garajā karjerā?
Toms: Pagājušoreiz, spēkojoties ar Hilariju, bija vēl sliktāk. Tikai mediji nebija tā uzkurināti, lielā mērā neparedzēja, ka Baltajā namā tiks iekšā Tramps.
Astrīda: Lūdzu Dievu katru dienu, lai Trampu ievēl atkal. Bet nezinu, vai tā notiks, jo neuzticos mūsu kreisajiem.
Tomēr – kurš no kandidātiem būtu labāks ASV prezidents mazajai Latvijai?
Toms: Sākotnēji cilvēki uztraucās par NATO nākotni, kad Tramps teica – mēs iesim ārā no NATO. Amerika ilgus gadus ir centusies panākt, lai pārējās dalībvalstis sedz savu militāro izdevumu daļu, 2% no valstu budžeta. Pateicoties Trampam, kādas septiņas Eiropas valstis, tostarp Latvija, sasniegušas šo robežu.
Viņš mēdz tā lietas darīt. Tramps neies prom, uzturēs NATO. Tramps pasaules politikā atteicies no spēka lietošanas. Mēģinājis panākt mieru sarunu ceļā, ar sankcijām. Ziniet, visai pasaulei ir liela bijāšana pret ASV prezidentu. Putins neko nepasāks, zinot, ka Tramps ir priekšā. Turpretī Baidens nav pie prāta…
