Olafs Zvejnieks: Dažu tuvāko gadu laikā nodokļu sistēma pārdzīvos būtiskas pārmaiņas 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) pieņēma paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem XXI gadsimtā, būtībā izklāstot Eiropas vienoto skatījumu uz nodokļu politiku.
Tātad EK paziņo, ka tās mērķis ir izveidot stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā.
Otrs pasludinātais mērķis – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus.
EK uzsver, ka tās paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20 un OECD valstu grupas diskusijās par globālo nodokļu reformu, – redzamākā sadaļa no tām ir mēģinājumi panākt vienošanos par minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikšanu 15% apmērā.
Šim ASV priekšlikumam jau piekritušas vadošās ES ekonomikas Vācija un Francija, noris sarunas ar Ķīnu un citām lielajām pasaules ekonomikām.
Arī šeit mērķis ir acīmredzams – beidzot novērst situāciju, kurā attīstītās valstis, sacenšoties par ārvalstu investīcijām, nosaka arvien zemākus un zemākus uzņēmumu ienākuma nodokļus, kā arī ierobežot ārzonas uzņēmumu darbību.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, Valdis Dombrovskis šajā sakarā paziņojis, ka “nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to, kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes.
Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem.
Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.”
Ja runājam par praktiskiem soļiem, tad paredzēts, ka EK līdz 2023. gadam nāks klajā ar jaunu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu ES, kuras mērķis būs arī samazināt administratīvo slogu, likvidēt nodokļu šķēršļus un radīt vienotajā tirgū uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi.
Paredzams, ka visai Eiropas Savienībai tiks noteikti vienoti noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī tiks mazināta birokrātija un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, samazinātas nodokļu apiešanas iespējas un, visbeidzot, šāda sistēma atbalstīs ES darba vietas un investīcijas vienotajā tirgū.
Lielāka skaidrība par šo plānu detaļām varētu rasties 2022. gadā, kad paredzēts sarīkot nodokļu simpoziju par “ES nodokļu struktūru virzībā uz 2050. gadu”.
Otrs EK paziņojuma aspekts ir tas, ka noteikta nodokļu programma un pasākumi nākamajiem diviem gadiem, kuru mērķis būs veicināt produktīvas investīcijas un uzņēmējdarbību, aizsargāt valstu ieņēmumus un atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Šie pasākumi ietvers vairākus soļus nodokļu jomā, piemēram, virknei lielo uzņēmumu, kas darbojas ES, būs jāpublicē savas faktiskās nodokļu likmes; jauni pasākumi tiks vērsti pret pastkastītes uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu; paredzēts atbalsts ekonomikas atveseļošanai, tostarp risinot jautājumu par stimuliem, kas mudinātu uzņēmumus finansēt savu darbību, izmantojot pašu kapitālu, nevis aizņemoties.
Trešais šī paziņojuma aspekts ir ieteikums par valstu nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem. Dalībvalstis tiek mudinātas ļaut uzņēmumiem pārnest zaudējumus vismaz uz iepriekšējo fiskālo gadu.
Tas nāks par labu uzņēmumiem, kuri bija rentabli periodā pirms Covid-19 pandēmijas, ļaujot tiem kompensēt 2020. un 2021. gada zaudējumus ar nodokļiem, ko tie samaksājuši agrāk. Šis pasākums jo īpaši nāks par labu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Būtu jāņem vērā, ka šis EK paziņojums ir daļa no plašākas ES nodokļu reformas programmas.
Papildus uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformām var gaidīt, ka Komisija drīzumā nāks klajā ar pasākumiem, ar kuriem paredzēts nodrošināt taisnīgu nodokļu politiku digitālajā ekonomikā – runa ir par digitālās nodevas ieviešanu, kā arī Enerģijas nodokļu direktīvas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma pārskatīšanu Eiropas zaļā kursa kontekstā.
Lai gan vērtēt priekšlikumus, kuru detaļas pagaidām nav skaidras, ir grūti, taču acīmredzamas ir divas lietas.
Pirmkārt, dažu tuvāko gadu laikā nodokļu sistēma pārdzīvos būtiskas pārmaiņas, un tas jāņem vērā, gan veidojot valsts budžetu, gan uzņēmumiem plānojot savu darbību.
Otrkārt, tiks atņemts tāds mehānisms cīņā par ārvalstu investīcijām kā zemāka UIN likme. Tātad – pieaugs citu faktoru nozīme – darbaspēka izmaksas un pieejamība un citi nodokļi. Arī tam jāsāk gatavoties jau šodien.
