Egils Līcītis: Vai “Apinītis” ir nemirstīgs? Ministrs Belēvičs grib aizliegt 2 l plastmasenes 27
Veselības ministrs Guntis Belēvičs uzņēmies riskantu štelli, par ko viņu beidzot slavinās visu nelabo atkarību un kārdinājumā krišanu pārmācības nama prorektors, pīpotāju un šmigotāju nāvīgais ienaidnieks doktors Apinis, bet nebūt ne visa nācija būs sajūsmā. Raugi, dr. Belēvičs grib aizliegt alus pārdošanu 2 l plastmasenēs! Ja uzturam mītu par latviešiem kā kultūrtautu un eiropeiskas audzināšanas cilvēkiem, tad valdība no laika gara ir atpalikusi par divdesmit gadiem un veselīgā Belēviča ierosme nāk novēloti, jo civilizētās zemēs miestiņu nekur nebrūvē, nepārdod un nešļurkstina iepildītu “tesmeņos” un “balonos”. Arī tautiska tradīcija paģēr putojošo dzērienu ķitēt no muciņām, kausiem, krūzēm, glāzēm, pudelēm, nolaizot ūsu galus, nevis no divuča plastmasas trauka. Tomēr mūsdienās mūsu marka “Apinītis”, “Rubeņa” vai “Vanaga stiprais” ir zemo plauktu karalis, pārmantota palieka no padomju laikiem, kad efektīvākais līdzeklis, kas divkāji visātrāk pārvērs par četrkājaino, bija lētais bifeļgāzējs bombvīns. “Apinītis” vīrišķa cilvēku mērķauditorijā ir tik iecienīts, ka šķiet nektārs, kas dzērējiem dāvā nemirstību. Svēta dzira – kā paša pāvesta vai luterāņu arhibīskapa asaras koncentrētā un stiprinātā veidā iepildītas 2 l enerģijas dzēriena pudelē. Nezūdošo popularitāti apliecina talkas, kad zaļumos salasīto atkritumu kalnu līdz pat galotnei veido iztukšoto plastmaseņu krāvums.
Ar tiem, kas uztaisa štīmi no bāciņām, ir pilna pasaule! Ar dīkā sēdētājiem pie ciema bodes un pieturas, kas ar autobusu nekur nebrauks, bet, uzpildījuši degvielu, uzsildījuši radiatorus, paplašinājuši apziņu un nodīrājuši āzi, dosies starpzvaigžņu ceļojumā ar raķeti. Solīda publika alkonautus, kuru piederību attiecīgai kārtai signalizē zila acs un iesarkans deguns, var uzlūkot kā cilvēkus no grāvmales un patiltes, kā žūpas un plenčus, taču vienā jaukā dienā viņi uzvelk importa drēbes, nodod tukšo taru un kļūst par ZZS, “Saskaņas” un pat “Vienotības” vēlētājiem! Tas politiķiem uzreiz liek patīt atpakaļ vakar pārtrūkušo filmu un atcerēties par cilvēktiesību pārkāpumiem, kad ar aizliegumu atņem iespēju vēlētājam lietot iemīļoto ļergu. No tuvējā vīnūža pagrabiņa uzkāpušie sasarkušie deputāti arvien gatavi mesties cīņā par vēlētāju interešu aizskārumu, sacelt vētru alutiņa glāzē un nodalīties “sauso” un “slapjo” frakcijās. Kāda kuram daļa, kā organisms atpūšas! Īpaši kreiso atbalstītāji treniņtērpos uzskata “atrubeni” par augstvērtīgāko uzturproduktu, kas pēc pietiekamas litrāžas liek dvēselei laisties dziesmu auļos un atver daiļrades slūžas nevaldāmai divstāvīgo lietošanai. Ministram var pārmest par opīšu atstāšanu bez pēdējās lāsītes un zāļu tiesas, jo ar ko citu sirmgalvji no rīta lai stabilizē veselību, ja ne ar malku rūgtā miezīša! Diskusijai jāpievieno ekspertu slēdziens, cik nozīmīgs nodokļu ievākšanas postenis ir divlitrinieču ražošana. Galavārdu teiks alus pazinēji, pozitīvi un ar garšu raksturojot saldo, tīro mantu. Nu labi, jauna diena iesākusies, itin kā mutē pa nakti kaķis pietaisījis, bet vakar dzira gāja pie dūšas! Pēcgaršā drusku tā kā pēc cukurzirnīšiem, tā kā kūdras, ar kaltētas zivtiņas piedevu un bumbieru aromātu – “Apinītis” ir tikpat nekaitīgs kā putna piens. Gunti – nemirstīgs!
