Mūsu maratons olimpiskajā vērtībā 0
Gadskārtējais “Nordea” Rīgas maratons, kas šogad notiks 20. maijā, ieguvis jaunu kvalitāti – tajā būs iespējams kvalificēties olimpiskajām spēlēm Londonā.
Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF) skrējēju rezultātus maratona distancē (42,195 km) atzīst par atbilstošiem Londonas olimpisko spēļu A vai B kvalifikācijas normām tikai tad, ja tie sasniegti IAAF akceptētās sacensībās. Pērn to skaits pārsniedza divus simtus, taču sarakstā nebija neviena Baltijas valstīs rīkotā maratona. Bet šogad, pateicoties “Nordea” Rīgas maratona rīkotāju darba augstajai kvalitātei, tas ieguvis olimpisko sertifikātu tāpat kā vēl 255 sacensības visās pasaules malās. Visvairāk šādu maratonu notiek ASV (48), Japānā (16), Meksikā un Vācijā (pa 11), bet Lietuva un Igaunija joprojām ir tukšā.
Olimpiskās iespējas droši vien uz Rīgu atvilinās ievērojami vairāk augstas klases maratonskrējēju nekā līdz šim, jo arī datums ir parocīgs – 49 dienas pirms kvalifikācijas termiņa beigām, kas pienāks 8. jūlijā. Vīriešiem olimpiskā A norma ir divas stundas un 15 minūtes, B norma – 2.18:00, sievietēm – attiecīgi 2.37:00 un 2.43:00. Londonai pērn kvalificējās arī divi latvieši, abi ar B normu – Valērijs Žolnerovičs (2.16:29) un Dace Lina (2.40:08). Jādomā, šogad viņi pacentīsies sasniegt arī A normai atbilstošus rezultātus, kas garantē līdzdalību olimpiskajās spēlēs, jo B norma noder vien tad, ja neviens cits tautietis nav kvalificējies ar A. “LA” jau ziņots, ka viņnedēļ sacensību apritē sekmīgi atgriezusies Latvijas izcilākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka. Savu pirmo maratonu pēc dēla piedzimšanas viņa, iespējams, veiks 22. aprīlī Londonā.
“Nordea” Rīgas maratons piedāvā arī citas distances – pusmaratons (21,097 km), desmit un pieci kilometri. Rīkotāji vakar ziņoja, ka pusmaratonam jau pieteikusies Prokopčuka, bet Žolnerovičs skries pašu garāko distanci. Pērn Rīgā startēja 16 358 skrējēji, no tiem 811 – klasiskajā maratonā.
