Mūsu izvēle: 8 īpaši pasākumi saulgriežu sagaidīšanai Latvijā 0
Šajā reizē aicinām uz vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros varēsiet iepazīt gan tradicionālās saulgriežu ieražas, gan nosvinēt svētkus mazliet savādāk – svinēt vasaras saulgriežus kopā ar kaimiņiem igauņiem vai izlustēties īstās suitu kāzās, paviesoties lielajā Latgaļu tirgū, vai Jāņu dienā izstaigāt Jelgavu un iepazīties ar īpašiem Jelgavas Jāņiem. Sportiskākie varēs doties skrējiensoļošanā no Rīgas līdz Valmierai.
1. Zāļu vakars – Jāņi Sēļu muižā
Visiem tie, kas vēlas apgūt mūsu senču tradicionālās saulgriežu ieražas, jādodas uz Mazsalacu, kur Sēļu muižas estrādē 22. jūnija vakarā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus.
Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs, kas par deju saka: “Sakrālā deja ir lūgšana dejas formā. Tāda ir visās senajās reliģijās, tādu to pazīst un praktizē pasaulē, un tāda tā ir saglabājusies arī mūsu tradicionālajā kultūrā. Pat kristīgā baznīca savulaik bija atvērta Dieva lūgšanai caur deju. Lūgšana dejā atšķiras no lūgšanas baznīcā ar ritmisku fizisku kustību pie noteikta mūzikas pavadījuma, bet kopīga abām ir meditācija. Tāpēc sakrālo deju sauc arī par meditatīvo deju. Turklāt šī ir kolektīva meditācijas forma, kuras laikā sirds gavilē, visiem kopā dejojot.” Savukārt postfolkloras grupas “Rikši” dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina, mazo bundziņu, spēli. Par viņas bubina spēli saka: “Saspēle, mūzika un cieņa pret dainās ierakstīto gudrību allaž sauc kopā.” Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela “Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”.
2. Saulgriežu sagaidīšana Pokaiņu mežā
Pokaiņu mežs aicina 21. jūnijā vakarā sagaidīt vasaras saulgriežus Baltajā kalnā līdz pat saulrietam ar dziesmām, dejām, rotaļām, jāņuzāļu lasīšanu, saulgriežu ugunskuru un cienastu. Brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” dziedājumā un etnoprieka grupas “Ogas” muzikālajā pavadījumā svētku ietvaros risināsies uguns rituāls – rotāsim un ziedosim ugunij.
Vasaras saulgrieži ir svētki, ko Latvijā svin jau gadu simteņiem. Šis ir spēcinoši brīnumains laiks dabā, kad atklājas tā koši ziedošais, skaistais spēks, kas mudina mūs smelties no dabas visu labāko – caur zemi, gaisu, uguni un ūdeni. Etnoprieka grupas “Ogas” meitenes pasākumā skandēs kokles, stabuli, cimbalu, mandolīnu, akordeonu, vijoli, bungas, kā arī dziedās un iesaistīs klātesošos. Jāņem līdzi katram sava dziesma, lai veidotu svētkus visi kopā, lai izskanētu saulgrieži visā košumā – par dabu, par pļavu, mežu un mūsu pašu uzplaukumu.
Saulgriežu dzīvinošie spēki vairo cilvēcisko enerģiju, spēku un izturību ikdienas darbu veikšanai, plānu realizācijai un savu sapņu piepildīšanai. Šis laiks katra dzīvē var pavērt jaunas iespējas un jaunus ceļus pozitīviem notikumiem. Ņemsim līdzi katrs savu dziesmu, veidosim svētkus visi kopā, lai izskan saulgrieži visā košumā – par dabu, par pļavu, mežu un mūsu pašu uzplaukumu.
3. Skrējiensoļojums – Mildas sveiciens Sīmanim
Agrā Līgo dienas rītā norisināsies skrējiensoļojums Rīga–Valmiera, saukts arī par Gladiatoru pastaigu. Starts skrējiensoļojumam tiks dots 22. jūnijā plkst. 24 pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Finišējot pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas 23. jūnijā, Mildas sveicienu Sīmanim nodos pusotrs simts dalībnieku.
Tas ir garākais ultramaratons Latvijā un labdarības skriešanas sacensības. Šogad 107 kilometrus garā skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi līdzekļus vāc piecgadīgai vidzemniecei Kristai. Viņa ir skrējiensoļojuma sargeņģelis. “Vēsturiskais skrējiens, kam ir arī sava loma Latvijas neatkarības atgūšanā, risinājās no 1989. gada līdz 1993. gadam un tika atjaunots 2014. gadā. Ultramaratona pamatvērtības kopš 1989. gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa zem Mildas zvaigznēm un finišs pie Sv. Sīmaņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” pie dalībnieku numuriem,” stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Zane Bulmeistare un atklāj: “Šajā reizē laukumā pie Sv. Sīmaņa baznīcas ar nelielu akustisko koncertu uzstāsies arī grupa “Riga Reggae”.”
4. Suitu kāzas Līgo vakarā
Alsungā Ziedulejas estrādē 23. jūnijā tiks rādīts uzvedums “Suitu kāzas”. Režisora Jura Joneļa vadībā iesaistīti ap 50 vietējo dalībnieku, tai skaitā seši dziedošie, muzicējošie un dejojošie suitu kolektīvi: “Suitu sievas”, “Gudenieku suiti”, “Maģie suiti”, “Suitu dūdenieki”, “Suitu vīri” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti”.
Suitu kāzu tradīcijas ir, iespējams, visatpazīstamākā suitu kultūras mantojuma daļa. Pirmā Latvijā ieskaņotā mākslas filma “Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā” (1935) ir tieši par suitu kāzu tēmu; suiti regulāri dažādos pasākumos ir rādījuši suitu kāzu uzvedumus, lielākie no tiem bijuši 20. gs. 70. gados, kad režisora Andreja Miglas vadībā iestudēja uzvedumu “Senās suitu kāzas” ar suitu dalību. Uzvedums piedzīvoja vairāk nekā 50 izrāžu dažādās Latvijas pilsētās, tai skaitā vairākas izrādes Rīgā, Nacionālajā teātrī. Šim kopīgajam režisora un suitu veikumam bija paliekoša nozīme latviešu kultūrā, jo daudzos novados seno kāzu tradīcijas tobrīd bija jau pilnīgi izzudušas.
Dziedot, muzicējot un dejojot suiti izrādīs savas krāšņās tradīcijas, sākot no līgavas un līgavaiņa ģērbšanas līdz pat mičošanai.
Sīkāka informācija par uzvedumu mājaslapā www.suitunovads.lv.
5. Latvieši un igauņi līgos Valkā
Valkas brīvdabas estrādē 23. jūnijā pirmo reizi Latvijas un Igaunijas valstu vēsturē tik vērienīgi svinēs vasaras saulgriežus, kas izskanēs Latvijas un Igaunijas Līgo dižkoncertā “Līgojam Valkā kopā ar igauņiem!”.
Šajā vakarā uz skatuves būs vairāki pārsteigumi, jo koncertā uzstāsies mākslinieki gan no Latvijas, gan no Igaunijas – Ginta Krievkalna, Ivars Cinkuss, Lorija Vuda Cinkusa, Samanta Tīna, Jānis Buķelis, Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, Birgita Sarapa, Getera Jāni, jaunais talantīgais solists Artūrs Biķernieks un arī Valkas novada pašdarbības kolektīvi – dejotāji un dziedātāji. Pasākumu vadīs Vita Balčunaite un Margus Abels.
“Mūsu vēsturē ir daudz kopīga ar igauņiem, un viņu loma Latvijas neatkarības izcīnīšanā ir ļoti liela. Tāpēc pavisam loģiski, ka Latvijas un Igaunijas simtgades gadā gribam sarīkot vērienīgus svētkus, kur latvieši un igauņi kopā svinētu vasaras saulgriežus,” teic Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis un aicina: “Sabrauks latvieši un igauņi no vistālākajiem Latvijas un Igaunijas nostūriem Valkā!”
Pēc dižkoncerta un nakts balles, kas sāksies pusnaktī, visi aicināti piedalīties pliko skrējienā. Starta sākums – saullēktā, un skrējiena uzvarētājam organizatori sola īpašu balvu.
6. Ludzas pilskalnā – X Lielais latgaļu tirgus
Ludzas pilskalnā 23. jūnijā norisināsies X Lielais latgaļu tirgus, kurā kopā sanāks Latgales un pārnovadu saimnieki un meistari, piedāvājot savus ražojumus. Lielajā latgaļu tirgū ar saviem darinājumiem piedalīsies un savas prasmes demonstrēs arī ciemiņi no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, kā arī Vācijas un Lietuvas.
Lielajā latgaļu tirgū varēs arī sastapt veselības tēju meistaru Artūru Tereško, uzzināt vairāk par Saulgriežu svētku tradīcijām un kopā ar sieru meistari Lidiju būs iespēja mācīties siet “Latgales pakša sīru”. Ikviens varēs apmeklēt Kroma kolna latgaļu apmetni – viņus var pazīt pēc kažokādu apmetņiem, senām rotām un apģērbiem, un viņi allaž vāra uz ugunskura lielā čuguna katlā bebra gaļas zupu ar kāļiem un cienā visus ar īstu latgaļu ēdienu. Starp lustēšanos, iepirkšanos varēs vērot arī Baltkrievijas Polockas viduslaiku teātra izrādi, ieklausīties pašmāju izpildītāju – etnogrāfiskā ansambļa “Isnauda” un folkloras kopu “Ceidari” un “Dzeipori” dziedāšanā un, protams, baudīt sierus, alu un dažādus kārumus. Bērnu priekam – senas spēles un vizināšanās ar zirgiem, atrakcijas.
Vakarā, pirms saulrieta, visi aicināti uz lustīgu līgošanu ar ugunskuru un zaļumballi Ludzas pilsētas parka estrādē.
7. Līgo festivāls Vecpiebalgā
Trīs dienas, no 22. jūnija līdz 24. jūnijam, Alauksta estrādē un ezera krastmalā būs lielākās Līgo svētku svinības, ievērojot latviešu Jāņu tradīcijas moderni, ar 21. gadsimta noskaņām, ikviens varēs izjust saulgriežu īpašo noskaņu.
Ir kāda Līgo tradīcija vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu – Jāņa Streiča filma “Limuzīns Jāņunakts krāsā”, kas tiks rādīta īpašā brīvdabas seansā, bet pēc filmas – ielīgošanas balle līdz rīta gaismai ar Latvijas radio dīdžeju E. E. Edžiņu un Dj Nilu.
Līgo vakarā uz lielās Alaukstas estrādes skatuves uzstāsies “Jauno Jāņu orķestris”, “Rīgas modes”, “CountrySide”, bet nakts balli pēc pusnakts iegriezīs grupa “Galaktika” un dīdžejs Roberts Lejasmeijers. Pirms pusnakts – lielā Līgo ugunskrāvuma iekuršana, bet drosmīgākie tiek aicināti piedalīties maģiskajā pliko skrējiens no estrādes līdz ezermalai.
Jāņu rīts tiks sagaidīts ar veselīgām sportiskajām aktivitātēm – izkustēšanos zumbas ritmos, volejbola turnīru 3 pret 3, makšķerēšanas sacensībām un citām aktivitātēm pie un uz ūdens!
Biļetes iepriekšpārdošanā www.ticketpoint.lv un bilesuserviss.lv.
8. Ekskursija – īpašie Jelgavas Jāņu likteņstāsti
Jāņu dienā, 24. jūnijā, Jelgavas reģionālais tūrisma centrs aicina piedalīties ekskursiju cikla “Jelgavas likteņstāsti” ekskursijā. Gide Signe Lūsiņa šajā reizē stāstīs par ievērojamiem Jelgavas Jāņiem.
Jāņu likteņstāstu ekskursijā kājām tiks apmeklēti vairāki apskates objekti un stāstos, fotogrāfijās iepazīti ekskursijas varoņi – personības, latviešu vīri ar vārdu Jānis, kuri Latvijas un Jelgavas labā paveikuši ievērojamas lietas saistībā ar savu profesionālo nodarbošanos. “Tā kā ekskursijas laiks ir ierobežots, nav iespējams izstāstīt par visiem Jāņiem, kuri būtu to pelnījuši, tāpēc šoreiz izvēlējos dažus no tiem,” stāsta Signe un atklāj dažus: “Ekskursijā uzzināsiet par Jelgavas Latviešu biedrības teātra vadītāju, tulkotāju Jāni Steglavu (tēvs), izdevēju un aktieri Jāni Brigaderu, aptiekāru un farmaceitu Jāni Herteli, skolotāju Jāni Gresti, pulkvedi Jānis Rapu, rakstnieku un pedagogu Jāni Eduardu Lapiņu, gleznotāju Jāni Valteru, grāmatu izdevēju Jāni Rapu, ķirurgu Jāni Jankovski, izgudrotāju un lidotāju Jāni Steglavu (dēls) un ķīmiķi Jāni Poli.”
Ekskursijas ilgums apmēram divas stundas. Tikšanās plkst. 14.00 pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa Akadēmijas ielā 1. Vairāk informācijas www.visit.jelgava.lv.
