“Mūsu hokeja vectēvs ir pelnījis citu attieksmi!” Baura atdusas vieta kā bezpajumtniekam 10
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu hokeja vectēvs ir pelnījis citu attieksmi – tā atzīst bijušais hokejists, treneris, funkcionārs Ēvalds Grabovskis pēc nu jau par tradīciju kļuvušās hokeja kareivju piemiņas dienas – ik gadu oktobra sākumā viņš ar domubiedriem apmeklē hokeja personību atdusas vietas Meža kapos Rīgā.
Ieraudzītā aina pie Elmāra Baura kapa, ko šobrīd pat nevar tā nosaukt, radīja skumjas pārdomas gan viņam, gan citiem pasākuma dalībniekiem.
Bauris bija klāt Latvijas hokeja pirmsākumos, Grabovskis veltījis viņam nodaļu savā grāmatā “Hokeja elpas skartie”.
Iespējams, bez šā vīra devuma mūsu ripas spēles vēsture būtu veidojusies citādi, nebūtu tik dziļu tradīciju un nācijas aizrautības.
Bauris piedzima pāris mēnešu pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas un nomira pagājušā gada septembrī – nepilna 101 gada vecumā. Ilgs, sportisks mūžs, arī ar saviem ērkšķiem privātajā dzīvē. Esot meita, trīs mazbērni.
Kāds ir tuvinieku dzīves gājums un kāpēc viņi nav parūpējušies par cienīgu aizgājēja piemiņas vietu, grūti izprast, bet šobrīd skats vairāk nekā bēdīgs – vien maza koka plāksnīte ar vārdu, uzvārdu un dzimšanas, miršanas datiem. Ja kāds to izrautu un aizmestu, nemaz nevarētu pateikt, ka te guļ cienījams cilvēks. Citi staigātu pāri, neko nenojaušot.
Negribas mest akmeņus Latvijas Hokeja federācijas (LHF) dārziņā, kuras tiešajos pienākumos ietilpst rūpēšanās par hokeja dzīves attīstīšanu, nevis aizgājējiem.
Bēru izdevumiem tā pat esot iedevusi naudu. Taču šobrīd rodas iespaids, ka Elmārs Bauris apglabāts kā bezpajumtnieks.
Varbūt tomēr sporta veida sabiedrībā jāatrodas kādam, kurš var to noorganizēt. Sava pagātne un vecmeistari ir jāciena.
Hokeja vēstures saglabāšanā daudz paveicis Grabovskis, izveidojis biedrību “Latvijas hokeja vēsture”, ar savu kādreizējo priekšnieku LHF Kirovu Lipmanu spējis sarunāt vienreizēju finansiālu atbalstu citiem veterāniem, 18. novembrī valsts dzimšanas diena veterānu pulkā nu jau vairākus gadus tiek atzīmēta Carnikavā, kur viņus laipni uz nēģu degustēšanu un veco laiku atcerēšanos uzņem kādreizējie sporta meistari Zigrīda un Eduards Skaveņeci.
Dzīva vēl ir ideja par foto grāmatas izdošanu. Taču Ēvaldam tūlīt pašam 80, nevar no viņa prasīt likt ielāpus uz visiem caurumiem.
