Mūsu abonenti pošas uz Austrāliju 0
“Latvijas Pasta” rīkotajā 2012. gada preses izdevumu abonentu loterijā laimīgākā izrādījusies veselības un veselīga dzīvesveida žurnāla “36,6 °C” pasūtināšanas kvīts. Veiksminieku Leonu Langmani gaida ceļojums uz Austrāliju, Zelta krastu. Divām personām, protams.
L. Langmanis ir pensionēts autoinženieris, Sumburciema “Mazliepnieku” saimnieks. Tā ir pēdējā māja Dundagas novadā, desmit kilometrus no centra, nomaļa, sakopta un daiļa. Tas paveikts kopā ar Ritu Podkalni, novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāju, kura pirms četriem gadiem kļuva par šīs sētas namamāti un vienlaikus – Leona prieku, balstu un iedvesmotāju.
“Mans preses izdevums kopš pirmā tās iznākšanas numura bijusi “Latvijas Avīze”, ko tolaik vēl sauca “Lauku Avīze”,” stāsta Leons. Viss, kas tajā rakstīts, viņam pa prātam: politika, saimnieciskās būšanas, sadzīve, tehnika, sports. Pirmo vienmēr izlasa Egila Līcīša feļetonu, tad izstudē politikas vērtējumu. Pārspriež, ko labu no uzzinātā derētu dabūt gatavu savā mājā. Savulaik no veca ZIM uzmeistarojis tādu prestiža mašīnu, ka pašam prieks un citiem ko brīnīties. No avīzes guvis arī vērtīgu ierosmi un izgatavojis savai mājai karoga mastu. Un tā par daudzām avīzē rastām idejām. Jo visu dzīvi ierasts ne mirkli nesēdēt klēpī saliktām rokām. Antonam abas rokas labās, tāpēc sokas autolietas, galdniecība, celtniecība – visi darbi, bez kuriem ne dienu lauku sētā nevar iztikt. Un galvenais nav ātrums, bet precizitāte.
“Ritiņai pirmajā vietā no preses izdevumiem ir žurnāls “36,6 C”, tāpēc jau četrus gadus lasu arī to. Ko pasūtīt, nolemjam abi.” Leons lepojas: labāku veselības žurnāla abonenti par viņa kundzi grūti iedomāties – izlasa, iedvesmojas un liek lietā. Rita līdz pat ziemas sākumam peldas, rīvējas, skrien pa sniegu kailām kājām, ēd tikai dabisku un tīru pārtiku. Papildina dzīvessparu, sarunājoties ar visu dzīvo, taču visu laiku kaut ko mācās klāt. Un visās jomās. “Nezinu citu, kura gatavotu tik gardus ēdienus kā viņa un kurai tik skaists puķu dārzs. Tik laba sirds,” viņš saka, acīm laimīgi mirdzot.
Ziņa par vinnestu loterijā bijusi pozitīvu emociju šoks, saka Leons. “Kad kāda kundzīte pa telefonu pavēstīja par laimestu, neticēju: laukā tikai janvāris, bet jūs man ar aprīļa jokiem! Taču, kad to apstiprināja arī Rita, mūsu priekam nebija gala. Vienīgās ārzemes, kur līdz šim esmu bijis, – Budapešta. Sagaidīju Ritiņu māju ceļā, apkampāmies un raudājām. Tāds saviļņojums, ka līdz rītam aizmigt nevarējām. Visu dzīvi izrunājām. Beigās nospriedām: nu jāķeras klāt arī pārsteiguma lietišķajai pusei. Jāsāk rakties informācijā par Austrāliju. Tā kā ar to angļu valodu, kas man – lasīt, tulkot, saprast – vien nepietiks, līdz braucienam nopietni jāķeras pie zināšanu atsvaidzināšanas!”
