Mūsu 4.klašu skolēni Eiropā ar labākajām zināšanām matemātikā un dabaszinātnēs 4
Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir visvairāk 4. klases skolēnu ar vidējiem un augstiem sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs, kamēr tikai 15% skolēnu ir zemas zināšanas šajos mācību priekšmetos, liecina “Eurydice” izglītības ziņojums.
Pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāves Alise Devjatajevas paustā, tas ir labākais rādītājs ziņojumā apskatīto valstu vidū. Nākamais labākais rādītājs ir Nīderlandei, Īrijai un Austrijai, savukārt visvairāk skolēnu ar zemām zināšanām eksaktajos mācību priekšmetos ir Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē un Bosnijā un Hercegovinā.
Ziņojumā secināts, ka jo augstāks ir nepietiekami sekmīgo skolēnu īpatsvars pamatizglītības sākumposmā, jo augstāks šis rādītājs saglabāsies arī pamatizglītības otrajā posmā.
Skolēni ar zemiem sasniegumiem matemātikā 4. klasē ir tie, kuriem ir grūtības pielietot savas zināšanas vienkāršās situācijās vai veikt sarežģītākus matemātikas uzdevumus, piemēram, rēķināt ar trīsciparu un četrciparu veseliem skaitļiem dažādās situācijās vai lasīt, marķēt un interpretēt informāciju grafikos un tabulās. Attiecībā uz dabaszinātnēm tā izpaužas kā ierobežota izpratne par dabaszinātņu jēdzieniem un zināšanas par dabaszinātņu pamatfaktiem.
Eiropas Savienība (ES) izvirzījusi mērķi kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības attīstībā – 15 gadus veco skolēnu procentuālajam īpatsvaram ar zemiem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs jābūt zemākam par 15%. No ziņojumā iekļautajām valstīm līdera pozīcijas šī mērķa izpildē ieņem Igaunija, kur skolēnu īpatsvars ar zemām sekmēm sasniedza 10% matemātikā un 9% dabaszinātnēs.
Pētījuma veikšanas brīdī Latvijā pusaudžu vidū šis rādītājs sasniedza 17% matemātikā un 19% dabaszinātnēs, savukārt Lietuvā – attiecīgi 26% un 22%.
Balstoties uz faktoriem, kas varētu būtiski ietekmēt skolēnu panākumus – sociālekonomiskā vide un dzimums – tiek atklāts, ka zemi sociālekonomiskie apstākļi pārsvarā ir iemesls zemāku mācību rezultātu sasniegšanai. Dzimumu atšķirības skolēnu vidū matemātikā un dabaszinātnēs nav būtiskas.
Devjateva gan norādīja, ka zināmus riskus skolēnu zināšanu stiprināšanā radījuši arī tādi neparedzami apstākļi kā Covid-19 krīze, kuras iespaidā tika meklētas efektīvākas mācību pieejas darbā ar skolēniem.
Papildus uzsvērta nepieciešamība arī pēc skolotāju profesionālās pilnveides, kas ir nozīmīgs aspekts skolēnu izpratnes veicināšanā.
Pašreizējie dati liecina par profesionālo apmācību nepieciešamību, īpašu uzmanību pievēršot dabaszinātņu jomai. Latvijā uz apmācību nepieciešamību norādīja 47% matemātikas un 45% dabaszinātņu 4. klases skolotāji, kas ir nedaudz zem Eiropas vidējā rādītāja.
Ziņojumā uzsvērts, ka skolēnu interesi un izpratni par matemātiku un dabaszinātnēm var palielināt ar reālās dzīves piemēru pielietojumu matemātikas mācīšanā, izmantojot vienkāršus uzdevumus par naudu, finanšu pratību un citām pamatprasmēm. Savukārt dabaszinātnēs nepieciešams iekļaut tēmas, kas saistītas ar zinātnieku sasniegumiem, vides ilgtspēju un citiem aktuāliem jautājumiem. Turklāt mūsdienu vidē izšķiroša nozīme ir tehnoloģiju pielietojumam gan matemātikā, gan dabaszinātnēs.
“Eurydice” ziņojumā “Sasniegumu un motivācijas paaugstināšana matemātikas un dabaszinātņu apguvē skolās” sniegts ieskats par to, kādus pasākumus veic izglītības institūcijas Eiropā, lai stiprinātu izglītojamo motivāciju, uzlabotu sasniegumu un palīdzētu tiem, kuri atpaliek matemātikas un dabaszinātņu apguvē. 2018. – 2021.gadā iegūtie dati ir vērsti uz pamatizglītības posmu, aptverot visus “Eurydice” tīkla dalībniekus – ES dalībvalstis, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Šveici, Islandi, Lihtenšteinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Norvēģiju, Serbiju un Turciju.
“Eurydice” tīkls apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. “Eurydice” Latvijā pārstāv VIAA.
