Mušmiru mērci iebarot neizdotos! Putins ir viens no visvairāk apsargātajiem cilvēkiem pasaulē 0
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām negrasās pārtraukt noziedzīgo karu Ukrainā un arvien atklātāk izsaka draudus Rietumiem par iespējamo atomieroču izmantošanu. Ukrainas un rietumvalstu izlūkdienesti spriež, ka Kremļa saimnieku agri vai vēlu apturēs paša līdzgaitnieku sarīkots atentāts, taču Putins ir parūpējies, lai viņam tik viegli nevarētu tikt klāt.
Pirms vairāk nekā 100 gadiem atentāts, kurā tika nogalināts Austroungārijas troņmantnieks Francis Ferdinands, iesāka Pirmo pasaules karu, bet mūsdienās atentāts varētu izrādīties vienīgais veids, kā novērst Trešo pasaules karu ar vēl postošākām sekām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir licis skaidri noprast, ka nekādā gadījumā nesamierināsies ar zaudējumu Ukrainā, kur ukraiņiem ar Rietumu ieroču atbalstu līdz šim izdevies sekmīgi atvairīt okupantu uzbrukumus.
Pēdējo nedēļu laikā arī Kremļa propaganda ir sapratusi, ka cerētās vieglās uzvaras vietā gaidāma smaga cīņa, kurā Krievijai jārēķinās ne tikai ar Ukrainas, bet arī NATO valstu pretdarbību. Kremlis apzinās, ka šādā cīņā tam nav nekādu izredžu uzvarēt, tādēļ lietā tiek likts pēdējais arguments: draudēšana ar atomieročiem, ko Krievija varētu izmantot, ja Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu.
Kur esi, krievu Brut?
Ja sāktos atomkarš starp Krieviju un NATO valstīm, tas nozīmētu simtiem miljonu upuru un ilgtermiņa sekas plašā teritorijā, kas nebūtu apdzīvojama vēl daudzus gadu desmitus. Šāds scenārijs licis uzdot jautājumu, vai cilvēces labā nebūtu labāk neitralizēt vienu cilvēku, ko daudzi uzskata par visu tagadējo problēmu cēloni? Atentātu pret Vladimiru Putinu kā pieņemamu risinājumu tagad apspriež ne tikai sazvērestības teoriju piekritēji, bet arī citu valstu amatpersonas.
“Vai Krievijā atradīsies savs Bruts? Varbūt Krievijas armijā ir kāds veiksmīgāks pulkvedis Štaufenbergs? Lai šis viss varētu beigties, vienīgais risinājums ir kādam Krievijā novākt šo vīru. Tas būtu liels pakalpojums savai valstij un visai pasaulei,” nesen atklāti sprieda ASV senators Lindsijs Greiems [sazvērnieku grupa Bruta vadībā nogalināja Senās Romas valdnieku Jūliju Cēzaru, savukārt nacistu armijas pulkvedis Klauss fon Štaufenbergs nepilnu gadu pirms kara beigām, 1944. gada jūlijā, nesekmīgi mēģināja uzspridzināt nacistu vadoni Ādolfu Hitleru].
Pēc šiem izteikumiem Greiems tika kritizēts, ka neesot ētiski aicināt nogalināt citas valsts vadītāju. Taču citi iebilda, ka Putina sūtītais karaspēks, iebrūkot Ukrainā, jau ir pārkāpis visas starptautisko tiesību un ētikas normas, tādēļ aicinājumi likvidēt Putinu ir saprotami. Nav arī nekāds noslēpums, ka viens no Krievijas mērķiem, sākot uzbrukumu Ukrainai, bija iznīcināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai viņa vietā ieceltu kādu Maskavai paklausīgu marioneti. Ukrainas drošības dienesti vēsta, ka kopš kara sākuma novērsuši jau vairākus mēģinājumus likvidēt Zelenski, it sevišķi kara pirmajās dienās, kad galvaspilsētā Kijivā tika iesūtītas Krievijas diversantu grupas ar šādu uzdevumu.
Ja ukraiņi mēģinātu atbildēt ar centieniem iznīcināt Kremļa saimnieku Putinu, tas būtu vēl daudz sarežģītāks uzdevums. Putins ir viens no visvairāk apsargātajiem cilvēkiem pasaulē, kurš ap sevi izveidojis vairākus aizsardzības slāņus. Putins pats ir bijis ilggadējs drošības dienestu darbinieks, tādēļ labi pārzina aizsardzības plānu stiprās un vājās vietas.
Putina paranoja
Krievijas politikas pētnieki spriež, ka gadu gaitā Putinam attīstījusies arvien izteiktāka paranoja, līdzīgi kā notika ar citu Kremļa saimnieku, asiņaino tirānu Josifu Staļinu. Mūža nogalē Staļins bija pārliecināts, ka ienaidnieki grasās viņu noindēt, tolaik plašu ievērību guva tā sauktā “Kremļa ārstu” lieta: virkne ievērojamu padomju mediķu tika apsūdzēti par nodomu likvidēt Staļinu un citus padomju līderus, lai gan šīs apsūdzības bija pilnībā safabricētas. Staļinam izdevās noturēties pie varas gandrīz 30 gadu, regulāri veicot tīrīšanas savu līdzgaitnieku vidū, lai nevienam citam nebūtu iespējas vērsties pret Kremļa saimnieku.
Nu jau arī Putina valdīšanas laiks Krievijā ir iestiepies trešajā gadu desmitā, un viņam ir izdevies radīt sistēmu, kurā neviens neuzdrošinās apšaubīt Putina lēmumus. Lielākā daļa Putina tuvāko līdzgaitnieku, kas ieņem augstākos amatus valsts pārvaldē, ar viņu ir pazīstami jau kopš seniem laikiem, kad Putins vēl darbojās Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā). Viņi ir pateicību parādā Putinam gan par savas karjeras izaugsmi, gan par milzīgo bagātību, ko nodrošina kontrole pār Krievijas resursiem.
Galvenais kritērijs augstāko amatu aizpildīšanā ir lojalitāte Putinam, nevis profesionālisms un vadītāja iemaņas. Putinam tas ir ļāvis atbrīvoties no iespējamiem konkurentiem, taču tagad šis komandas komplektēšanas princips ir smagi atspēlējies, jo Krievijas karaspēks un specdienesti Ukrainā ir piedzīvojuši kaunpilnu izgāšanos, ko veicināja vadības nekompetence un bailes kritizēt Putina pieņemtos lēmumus.
Līdz ar neveiksmēm Ukrainas frontē un arvien jaunām sankcijām, kas tiek ieviestas pret Krieviju, palielinās iespējamība, ka Krievijas varas elite tomēr varētu sacelties pret Putinu, jo viņa vadībā Krievija riskē nonākt arvien dziļākā krīzē un starptautiskā izolācijā. Putina izlolotais karš Ukrainā sevišķi nepatīk Krievijas oligarhiem, pret kuriem tagad vērstas rietumvalstu sankcijas, viņiem tiek atņemtas greznās villas un jahtas, liegta iespēja apmeklēt Eiropas valstis. Šajā situācijā parādās arvien vairāk cilvēku, kas būtu ieinteresēti Putina likvidēšanā vai vismaz atstumšanā no varas.
Četri drošības loki
Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka galma apvērsumam pret Putinu varētu pieslēgties arī Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) vadītājs Aleksandrs Bortņikovs. Tiekot izskatīti dažādi varianti, kā tikt vaļā no Putina, piemēram, noindēšana. Krievijas specdienestu pēdējo gadu neveiksmes ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija un citu Kremļa pretinieku indēšanu gan liecina, ka inde nav tas drošākais slepkavības ierocis.
Krievijā ar Putina un citu augstāko amatpersonu apsargāšanu nodarbojas Federālais apsardzes dienests (FSO), kas iegulda lielas pūles, lai pasargātu Putinu no jebkādiem atentāta mēģinājumiem. Ja Putins apmeklē kādu pilsētu, skolu vai slimnīcu, visas telpas tiek rūpīgi pārbaudītas; specdienesti sastāda sarakstu un pārbauda visus cilvēkus, kas tiksies ar Putinu. Nereti vienkāršās tautas lomā iejūtas specdienestu darbinieki, kas pārģērbušies par dažādu profesiju pārstāvjiem. Krievijā jau sen klīda joki par kādu specdienestu aģenti, kas Putina klātbūtnē bijusi gan stjuarte, gan zvejniece, gan saldējuma pārdevēja.
Putina vizītes laikā tiek kontrolēti un vajadzības gadījumā arī bloķēti mobilo sakaru signāli, lai kāds nevarētu iedarbināt attālināti vadāmu spridzekli. Ap pašu prezidentu ir izveidoti četri drošības loki: redzamākais ir uzvalkos tērptie miesassargi, kas visu laiku uzturas tiešā Putina tuvumā un gatavi zibenīgi reaģēt uz jebkādiem draudiem, arī aizsegt prezidentu ar savu ķermeni.
Otrais loks ir specdienestu aģenti, kas iejukuši pūlī un uzmana, vai nenotiek kas aizdomīgs. Trešais drošības loks izvietots ārpus pūļa, savukārt ceturto nodrošina snaiperi, kas izvietoti uz apkārtējo ēku jumtiem. Miesassargu atlasē ir ļoti stingri kritēriji; viņi nedrīkst būt vecāki par 35 gadiem.
Ukraiņi novērsa atentātu
Valsts vadītāja sargāšanā tikpat lieli resursi tiek ieguldīti arī ASV, bet amerikāņu specdienestiem jaunāko laiku vēsturē divreiz nav izdevies nosargāt savu prezidentu: 1963. gadā tika nošauts Džons Kenedijs, savukārt 1981. gadā garīgi nelīdzsvarots vīrietis smagi ievainoja Ronaldu Reiganu.
PSRS un Krievijas specdienestiem līdz šim ir izdevies novērst šādus draudus. Bīstamākais atentāta mēģinājums notika 1969. gada janvārī, kad PSRS vadonis Leonīds Brežņevs devās uz tikšanos ar padomju kosmonautiem. No armijas dezertējušais padomju karavīrs Viktors Iļjins bija pārģērbies miliča formā un ar divām pistolēm atklāja uguni uz automašīnu, kurā vajadzēja būt Brežņevam. Taču patiesībā šajā automašīnā brauca vairāki kosmonauti. Iļjins pirms aizturēšanas paspēja nošaut automašīnas vadītāju. Viņš tika atzīts par nepieskaitāmu un ieslodzīts psihiatriskā slimnīcā, no kuras tika atbrīvots 1990. gadā.
Zināms, ka arī pret Putinu ir organizēti vairāki atentāta mēģinājumi. Pirmais no tiem bijis jau neilgi pēc viņa nākšanas pie varas, 2000. gada februārī, kad izjaukts mēģinājums nogalināt Putinu, kad viņš apmeklēja sava bijušā priekšnieka, Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka bēres. Krievijas specdienesti aizturējuši čečenu kaujinieku grupējumu, kas bija nolīdzis divus snaiperus, lai mēģinātu nošaut Putinu.
Likteņa ironija, ka vismaz vienu atentātu pret Putinu palīdzēja novērst tagadējās ienaidnieces Ukrainas specdienesti. 2012. gadā Ukrainas pilsētā Odesā tika aizturēta grupa, divi čečeni un viens Kazahstānas pilsonis, kas gatavojušies uzspridzināt Putina automašīnu kārtējā brauciena laikā Maskavā.
Tiesa gan, viņi nevarēja zināt, vai automašīnā patiešām būs pats Putins, jo klīst runas, ka Krievijas prezidentam ir vairāki dubultnieki, ko viņš izmanto dažādu pasākumu apmeklēšanai. Putins gan apgalvo, ka tās esot baumas, kas neatbilst patiesībai. Toties zināms, ka Putina komandā ir “sēņu vīrs”, kas nogaršo Putinam pasniegtos ēdienus, tādēļ mēģinājums noindēt Kremļa saimnieku ar mušmiru mērci diez vai vainagotos panākumiem.
Atradīs arī bunkurā
Krievijas un ārvalstu medijos regulāri parādās ziņas, ka Putins lielāko daļu laika patiesībā pavada nevis Kremlī vai savā pilī, kas uzbūvēta Melnās jūras piekrastē, bet gan pazemes bunkurā Sibīrijā, kurā varētu pārciest pat atombumbas sprādzienu. Eksperti gan spriež, ka arī tur viņš nevar justies pilnīgā drošībā, jo Putina ienaidnieki tiks viņam klāt, ja viņš izdomās pastrādāt kādas muļķības, piemēram, sākt atomkaru. Amerikāņi pēc 11. septembra terora aktiem ilgi medīja savu ienaidnieku, “Al Qaeda” teroristu vadoni Osamu bin Ladenu, bet 2011. gadā viņš tika atrasts un iznīcināts slepenā mītnē Pakistānā.
Daļa ekspertu gan spriež, ka rietumvalstis nemaz nav ieinteresētas nogalināt Putinu, jo uzskata, ka labāk nogaidīt, lai viņš pats ar savu nekompetento rīcību novājina Krieviju un tās armiju, līdzīgi kā nacistu vadonis Hitlers noveda savu valsti līdz totālai sakāvei. Hitlers aiztaupīja pūles saviem pretiniekiem, izdarot pašnāvību neilgi pirms Berlīnes krišanas.
Taču arī gadījumā, ja Putins tiktu novākts vai atstumts no varas, tas vēl nenozīmētu, ka Krievija nekavējoties izbeigtu karu Ukrainā un kļūtu par patiesi demokrātisku valsti, kas vairs nebūs uzskatāma par draudu saviem kaimiņiem. Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka lielākā daļa Krievijas sabiedrības atbalsta Putina sākto karu un krievu imperiālisms noteikti neizzudīs arī pēc viņa nāves.
Krievijā arīdzan izplatījušās baumas, ka Putins esot slims ar vēzi, bet Kremlis to noliedz. Krievijā vidējais paredzamais vīriešu mūža ilgums ir nepilni 67 gadi, bet Putinam oktobrī būs jau 70 gadu jubileja. Viņa priekštecis Boriss Jeļcins šajā vecumā jutās vecs un slims, tādēļ pats labprātīgi atkāpās no amata. Putins gan cer vairāk līdzināties Kubas vadonim Fidelam Kastro, kurš noturējās pie varas gandrīz pusgadsimtu, pārcieta neskaitāmus atentāta mēģinājumus un nomira dabiskā nāvē 90 gadu vecumā. Jācer, ka ne Krievijai, ne tās kaimiņvalstīm nenāksies piedzīvot šausmas, ko nestu vēl 20 gadus ilga Putina valdīšana.
