Kā muskuļu un skeleta sistēmas slimības ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju produktivitāti un konkurētspēju darba tirgū? 0
Muskuļu un skeleta sistēmas slimībām ir vislielākā ietekme uz darba spējīgā vecuma iedzīvotāju darba spējām. Tas izpaužas gan pārejošā vai ilgstošā darba nespējā vai arī samazinātā darba produktivitātē.
Pētījumi rāda, ka daļa pacientu turpina strādāt, neskatoties uz ierobežoto funkcionalitāti un, īpaši, konkurences apstākļos, slimību no darba devēja slēpj. Zaudētā produktivitāte, kas ir saistīta ar darbinieku sāpēm slimības rezultātā ir vairāku pētījumu objekts. Tā ASV darbaspēka apsekojuma pētījumā tika konstatēts, ka muguras sāpes un artrīta sāpes ir samazinātas produktivitātes iemesls attiecīgi 3,2% un 2% strādājošajiem. Produktīva laika zaudējumi saistībā ar muguras un artrīta sāpēm sastādīja ap 5 stundām nedēļā, kas mēnesī veido 20 stundas, bet gadā 1 strādājošam tas sastāda jau virs 200 stundām zaudētas produktivitātes.
Ņemot vērā, ka Latvijā gadu no gada pieaug pirmreizējās invaliditātes ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, kā arī kopējās darba nespējas lapu skaits, var secināt, ka attiecīgi pieaug darba nespēja šo slimību rezultātā.
Kādas izmaksas muskuļu skeleta sistēmas slimības sastāda valstij, indivīdam un darba devējam?
Projekta ietvaros tika izstrādāts slimību izmaksu ekonomiskais modelis un veikts muskuļu un skeleta sistēmas slimību ekonomiskā sloga aprēķins, lai novērtētu sabiedrības kopējās izmaksas un to sadalījumu. Ik gadu Latvijā šo slimību izmaksas pārsniedz 160 miljonus EUR gadā. Veselības aprūpes sistēmas izmaksas veido tikai 20% no visām izmaksām, lielāko daļu uzliekot uz pacienta pleciem. Indivīda personīgās (tiešās un netiešās) izmaksas sastāda virs 30% no kopējām izmaksām, bet otra lielākā izmaksu daļa (virs 25%) gulstas uz darba devēju pleciem, saistot tās ar darbnespējas lapām un darbinieku produktivitātes. Arī nozīmīga izmaksu daļa – ap 16% ir sociālās apdrošināšanas sistēmas izmaksas, kas ir saistītas ar darba nespējas un invaliditātes pabalstiem.
Pēc veiktās izmaksu analīzes var secināt, ka pacienti no savas kabatas spiesti maksāt gan par diagnostikas pakalpojumiem, gan par savlaicīgu speciālista konsultāciju garo rindu dēļ, gan vitāli svarīgiem ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumiem. Nelielā veselības aprūpes sistēma izmaksu daļa to skaidri apliecina. Tas, savukārt, noved pie ielaistas slimības, augstākiem invaliditātes rādītājiem, lielākiem sabiedrības izdevumiem kopumā.
Kādas ir projekta Fit For Work ieceres un plānotās tuvākās aktivitātes?
Fit For Work projekta ietvaros ir plānots vairot sabiedrības izpratni par MSS radīto seku sociālo un ekonomisko nozīmību. Ņemot vērā Latvijas prezidentūru, rīkojam starptautisku konferenci šī gada 29.aprīlī, uz kuru esam aicinājuši Latvijas atbildīgo institūciju, pacientu un profesionālo asociāciju pārstāvjus, lai kopā ar projekta dalībvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem apmainītos ar pieredzi un diskutētu par nākotnes risinājumiem.
Konferencē plānotas Pasaules Veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) pārstāvju piedalīšanās, kas informēs par pasākumiem muskuļu un skeleta sistēmas slimību sloga mazināšanā starptautisku organizāciju skatījumā. Fit For Work projekta pārstāvji no Lielbritānijas, Spānijas, Austrijas un citām valstīm dalīsies savā pieredzē par pasākumiem, kuri devuši ievērojamu rezultātu slimības sloga mazināšanā.
Latvijas speciālisti prezentēs savu skatījumu uz veicamajiem pasākumiem – pakalpojumu pieejmības veicināšanu, izveidojot tādu pacientu plūsmas shēmu, kas nodrošina savlaicīgu, koordinētu un multisektorālu, uz diagnostiku un rehabilitāciju vērstu ārstēšanu gan pacientiem ar reimatiskām slimībām, gan arodslimībām. Balstoties uz koordinētu pieeju būs iespējams izstrādāt algoritmus, kas skaidri parādīs un pamatos konkrētas nepilnības un trūkumus, uz kā pamata varēs noteikt nepieciešamo ieguldījumu apjomu un struktūru. Vienlaicīgi tiks apspriesti pasākumi, kas veicami sadarbībā ar Labklājības ministriju, lai ciešāk sadarbotos un koordinētu pasākumus ar hroniskām slimībām slimojošu pacientu veselības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.
